Endokrinoloģija

Endokrinoloģija

Endokrinoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar hormonālās un endokrīnās sistēmas (iekšējās sekrēcijas dziedzeru) diagnostiku un ārstēšanu. Cilvēka endokrīno sistēmu veido dažādi dziedzeri (piemēram, vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris un virsnieru dziedzeri), kas ražo un izdala hormonus. Hormoniem atkarībā no to veida organismā ir dažādas funkcijas un uzdevumi.

Sadzīviskā līmenī bieži tiek uzskatīts, ka hormoni ir tikai pusaudžu problēma, taču patiesībā tie var sagādāt raizes jebkurā vecumā. Turpmāk tiks sniegts pārskats par dažādām slimībām, kas saistītas ar iekšējās sekrēcijas dziedzeriem un hormoniem.

Pastāv uzskats, ka cilvēku populācijā visizplatītākās šīs jomas slimības ir saistītas ar vairogdziedzera problēmām (tas ietver galvenokārt slimības, kas attīstās uz pavājinātas vai pastiprinātas endokrīnās funkcijas fona) – saskaņā ar aplēsēm tās skar 10 % cilvēku. Otrajā vietā ir diabēts (8,5 %). Kaut arī diabētam izplatības rādītāji ir zemāki nekā vairogdziedzera slimībām, pēdējo desmitgažu laikā rietumvalstīs diabēta slimnieku skaits aug galvu reibinošā ātrumā. Saskaņā ar pesimistiskākajām prognozēm viens no vērā ņemamākajiem nāves cēloņiem 21. gadsimtā ir tieši diabēts. Starp retāk sastopamām endokrīnās sistēmas slimībām ir, piemēram, Kušinga sindroms (izplatības biežums apmēram 2−3 %), savukārt pavisam reti ir sastopamas tādas slimības kā, piemēram, Adisona slimība, kas skar 0,5 % cilvēku.

Endokrīnās sistēmas slimību diagnosticēšanai tiek izmantotas galvenokārt asins analīzes. Aizdomas par hormonālas disfunkcijas esamību parasti rodas uz simptomu un pacienta sūdzību pamata. Pēc tam – atkarībā no diagnozes – tiek veikti tālākie izmeklējumi, kuriem izmanto ultrasonogrāfiju, stimulējošus testus (piemēram, glikagona stimulācijas testu un insulīna tolerances testu, lai veiktu augšanas hormona līmeņa mērījumus). Lai diagnosticētu retākas slimības (piemēram, multiplas endokrīnās neoplāzijas (MEN) sindromu), kuru cēlonis ir ģenētiskās mutācijas, tiek izmantoti arī ģenētiskie testi.

  • Cukura diabēts ir endokrīna vielmaiņas slimība, kuras laikā ilgstoši ir paaugstināts cukura līmenis asinīs. Izšķir 1. tipa (insulīnatkarīgo) un 2. tipa (insulīnneatkarīgo) cukura diabētu. 1. tipa diabēta cēlonis ir aizkuņģa dziedzera nespēja ražot pietiekami daudz insulīna. Savukārt 2. tipa diabētam ir raksturīga rezistence pret insulīnu, kā rezultātā organisms nespēj pilnvērtīgi reaģēt uz insulīnu. Arī 2. tipa diabēta gadījumā var rasties insulīna nepietiekamība. Papildus šiem tipiem atsevišķs veids ir gestācijas diabēts jeb tā sauktais grūtnieču diabēts, kas rodas grūtniecības laikā un izzūd pēc mazuļa piedzimšanas. Diabēta simptomi ir pastiprināta urīna izdalīšanās, slāpes un palielināta ēstgriba. Ja diabēts netiek ārstēts, tas var izraisīt nopietnas sekas. Ārstēšanā tiek izmantotas gan perorāli, gan injekciju veidā lietojami preparāti. Šīs slimības profilaksē un ārstēšanā ļoti svarīga nozīme ir arī veselīgam dzīvesveidam un pareizam uzturam.
  • Hipotireoze jeb pavājināta vairogdziedzera funkcija ir bieži sastopama endokrīnās sistēmas slimība. Hipotireozes gadījumā vairogdziedzeris nespēj saražot hormonus pietiekamā daudzumā. Tas izraisa tādus simptomus kā salšanas sajūta, nogurums, depresija, aizcietējumi, palēnināta vielmaiņa, liekā svara uzkrāšanās un adipozitāte. Hipotireozi iespējams diagnosticēt ar asins analīžu palīdzību. Tās ārstēšanai izmanto vairogdziedzera hormonus aizstājošus preparātus.
  • Hipertireoze jeb vairogdziedzera hiperfunkcija ir pastiprināta vairogdziedzera hormonu izdalīšanās. Tās simptomi ir ļoti individuāli: dažiem pacientiem to nav vispār, turpretī citiem rodas pastiprināta aizkaitināmība, miega problēmas, paātrināta sirdsdarbība, caureja un ķermeņa svara zudums. Arī hipertireozi iespējams diagnosticēt, veicot parastas asins analīzes.
  • Slimības, kas saistītas ar dzimumhormoniem: dzimumhormoniem ir pieskaitāmi androgēni, estrogēni un progestīni. Androgēni ir vīriešu dzimumhormoni, bet estrogēni un progestīni – sieviešu. Dzimumhormonu daudzums organismā ir atkarīgs no cilvēka dzimuma, vecuma un individuālajām īpatnībām. Vecumam palielinoties, notiek arī zināma hormonu līmeņa pazemināšanās, kuras ietekme būtībā nav nedz labvēlīga, nedz nelabvēlīga. Dzimumhormonu izdalīšanos var samazināt arī noteiktas slimības. No otras puses, dzimumhormonu līmenis organismā var būt arī pārmērīgi paaugstināts. Viena no pazīstamākajām šāda veida patoloģijām ir hiperandrogēnija. Sievietēm to parasti papildina policistisko olnīcu sindroms. Vienas no hiperandrogēnijas sekām ir arī plikpaurība jeb alopēcija. Pašreiz valda uzskats, ka šīs problēmas pamatā ir ģenētikas un vīrišķā hormona ietekmes kombinācija.
  • Slimības, kas saistītas ar augšanas hormonu: augšanas hormons ir hormons, kas veicina šūnu rašanos un atjaunošanos. Dažu slimību gadījumā organisms šo hormonu ražo pārāk mazā vai gluži otrādi – pārāk lielā daudzumā. Pārmērīgs augšanas hormona daudzums var izraisīt, piemēram, gigantismu (ja augšanas hormona pārmērīga izstrāde notiek bērnībā) vai akromegāliju (pieaugušo vecumā).
  • Kušinga sindroms apvieno sevī grupu slimību, kuru cēlonis ir paaugstināts kortizola līmenis organismā. Kušinga sindromu var izraisīt arī pārmērīga noteiktu medikamentu (piemēram, prednizolona) lietošana vai audzēji. Stāvokli, ko izraisa hipofīzes adenoma, sauc par Icenko-Kušinga sindromu. Kušinga sindroma simptomi ir, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, ķermeņa / vēdera zonas aptaukošanās, strijas, „mēnesveida seja”, akne.
  • Adisona slimība jeb virsnieru garozas mazspēja ir hroniska endokrīnās sistēmas slimība, kuras simptomi parasti izpaužas lēni. Adisona slimības cēlonis ir virsnieru dziedzeru nespēja pietiekamā daudzumā saražot steroīdos hormonus (kortizolu, aldosteronu). Adisona slimības simptomi ir tumšāka ādas toņa veidošanās (šī iemesla dēļ var rasties iespaids, ka cilvēks vienkārši ir nosauļojies), sāpes vēderā, nespēks, svara zudums. Ja netiek veikta ārstēšana, šī slimība var novest pie letālām sekām. Neskatoties uz to, ka pilnībā izārstējama tā nav, ar aizstājošas hormonālās terapijas palīdzību iespējams būtiski samazināt vai pat pavisam novērst slimības simptomus.
  • Miega problēmas: melatonīns ir miega hormons, ko organisms ražo pats. Melatonīns darbojas kā diennakts ritma, pamošanās un iemigšanas cikla regulators. Melatonīnu bieži izmanto šī hormona trūkuma izraisītu miega problēmu ārstēšanai, kā arī diennakts ritma atjaunošanai.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie endokrinologa

      18 klīniku

      Endokrinologs ir ārsts, kurš nodarbojas ar organisma hormonālās sistēmas slimību un funkcionālu traucējumu diagnostiku un ārstēšanu. Endokrinologa kompetencē ir dažādas hipotalāma, hipofīzes, virsnieru, aizkuņģa dziedzera un vairogdziedzera patoloģijas. Visizplatītākās hormonālās slimības ir diabēts, hipotireoze un hipertireoze. Pirmā apmeklējuma laikā endokrinologs veic pacienta apskati un izsniedz nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un analīzēm.