Ģimenes medicīna

Ģimenes medicīna

Vispārējā medicīniskā palīdzība ir ambulators plaša profila medicīniskais pakalpojums, kas nodrošina individuālu, primāru un nepārtrauktu medicīnisko palīdzību atsevišķām personām, ģimenēm un visai sabiedrībai kopumā neatkarīgi no pacienta vecuma, dzimuma un slimības. Vispārējās prakses ārsta kvalifikācija var tikt piešķirta pēc bāzes medicīniskās izglītības iegūšanas, taču vairumā Eiropas valstu pastāv iespēja papildus pabeigt vispārīgās medicīnas rezidentūru. Pēc apmācības pabeigšanas tiek piešķirta vispārīgās medicīnas speciālista jeb ģimenes ārsta kvalifikācija.

Vispārējās prakses ārsts pieņem pacientus savā kabinetā, dodas mājas vizītēs un dažkārt strādā arī slimnīcā. Veicot diagnostiku un izvēloties piemērotāko ārstēšanu, šis speciālists līdztekus pacienta klīnisko izmeklējumu un no tiem izrietošo turpmāko izmeklējumu rezultātiem ņem vērā arī psiholoģiskos un sociālos aspektus. Persona, kura sniedz vispārējo medicīnisko palīdzību, pieņem sākotnējo lēmumu, lai atrisinātu jebkuru problēmu, ar kuru pie viņa ir vērsies pacients. Vispārīgās medicīnas speciālisti, ģimenes ārsti vai vispārējās prakses ārsti pieņem pacientus poliklīnikās un medicīnas centros, bet daudzās valstīs – arī savās privātpraksēs.

Vispārējās prakses ārsti būtībā veic visu slimību sākotnējo diagnostiku un ārstēšanu. Ja slimība izrādās sarežģītāka vai simptomi pasliktinās, vispārējās prakses ārsts nosūta pacientu pie attiecīgās jomas speciālista.

Starp slimībām, ar kuru diagnostiku un ārstēšanu visbiežāk nodarbojas vispārējās prakses ārsti, ir ādas, sirds un asinsvadu sistēmas un plaušu slimības, bērnu slimības, ausu, deguna un kakla slimības, acu slimības, kaulu un locītavu slimības, neiroloģiskās slimības, diabēts, vairogdziedzera slimības, nieru mazspēja, infekcijas slimības, vīrusu izraisītas augšējo elpceļu infekcijas, seksuāli transmisīvās slimības, zarnu parazīti, ginekoloģiskās slimības sievietēm, priekšdziedzera slimības vīriešiem, tauku un holesterīna vielmaiņas traucējumi, zarnu trakta un gremošanas sistēmas slimības. Šie speciālisti veic arī vakcināciju. Galvenie atslēgvārdi, kas raksturo vispārējās prakses ārstu darbību, ir primārā medicīniskā palīdzība, kā arī ievirzošā un izglītojošā loma pirms pacienta nosūtīšanas pie konkrētas medicīnas nozares speciālista jeb tā sauktā „vārtsarga loma”.

Vispārējās prakses ārsts palīdz pacientam orientēties sarežģītajā medicīnas pasaulē un risināt problēmas, kas saistītas ar vienkāršām vai hroniskām slimībām un dažādiem veselības traucējumiem. Taču vispārējās prakses ārsti parasti nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību (pacientiem, kuru stāvoklis ir akūts), izņemot gadījumus, kad šie speciālisti pieņem pacientus neatliekamās palīdzības nodaļā vai vispārējās medicīniskās palīdzības centrā. Vispārējās prakses ārstam ir ļoti svarīga loma slimību profilaksē un dažādu slimību konstatēšanā skrīninga pasākumu ietvaros. Vispārējās prakses ārsts nodarbojas arī ar primāro ārstēšanu un uzraudzību 2. tipa diabēta (DM II), paaugstināta arteriālā asinsspiediena, hroniskas nieru mazspēja un sirds mazspējas gadījumā.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie vispārējās prakses ārsta

      215 klīniku

      Vispārējās prakses ārsts ir ārsts, kurš sniedz pirmā līmeņa medicīnisko palīdzību un kura darbs neaprobežojas tikai ar nosūtījumu izsniegšanu. Vispārējās prakses ārsta darbības joma un plaša un ietver akūtu un hronisku slimību sākotnējo diagnostiku, ārstēšanu un uzraudzību. Ja nepieciešams, vispārējās prakses ārsts var nosūtīt pacientu uz stacionāru vai pie šaurāka profila speciālista. Vispārējās prakses ārsts uzlūko pacientu kā vienotu veselumu, ņemot vērā viņa fizisko, psiholoģisko un sociālo stāvokli. Igaunijā vispārējās prakses ārsta pakalpojumus sniedz ģimenes ārsti.