Gastroenteroloģija

Gastroenteroloģija

Gastroenteroloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar gremošanas trakta slimību diagnostiku un ārstēšanu. Ārstu, kurš specializējas kuņģa-zarnu trakta slimībās, sauc par gastroenterologu. Gastroenterologi pēta un ārstē ne tikai kuņģi un zarnu traktu, bet arī barības vadu, aknas, aizkuņģa dziedzeri, žultspūsli un žultsvadus. Par gastroenterologa apmeklējumu ir vērts padomāt tad, ja sāk mocīt grēmas, vēdera sāpes, aizcietējumi, caureja vai vēdera uzpūšanās sajūta. Dažkārt pamats nosūtījumam pie gastroenterologa ir gremošanas trakta rādītāju novirzes asins analīzēs.

Gremošanas trakta slimību diagnostikai tiek izmantotas dažādas laboratoriskās analīzes (piemēram, asins vai fēču analīzes), rentgenoloģiskie izmeklējumi (piemēram, gremošanas trakta augšējās daļas rentgens ar kontrastvielas izmantošanu) vai endoskopiskās procedūras.

Endoskopisko izmeklējumu laikā tiek ievadīta lokana zonde, ar kuras palīdzību orgānus var apskatīt no iekšpuses. Gastroskopija ir kuņģa-zarnu trakta augšējo daļu izmeklēšana. Veicot šo procedūru, tieva, lokana zonde (endoskops) caur muti tiek ievadīta barības vadā un no turienes – kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā. Procedūras laikā ārsts novērtē orgānu gļotādu stāvokli un, ja nepieciešams, veic audu parauga noņemšanu (biopsiju). Ar šīs metodes palīdzību iespējams diagnosticēt, piemēram, atvilni, gastrītu un čūlas.

Kolonoskopija ir kuņģa-zarnu trakta apakšējo daļu endoskopiska izmeklēšana. Procedūras laikā ar kameru aprīkotu zondi (endoskopu) caur anālo atveri ievada resnajā zarnā, un ārsts ar endoskopa palīdzību novērtē zarnu gļotādas stāvokli. Kolonoskopija ir jāveic tad, ja pastāv aizdomas, ka zarnu traktu ir skāris iekaisums vai tajā izveidojies audzējs. Šāds izmeklējums ir nepieciešams arī gadījumā, ja pacientam ir asiņošana no resnās zarnas vai vēdera sāpes, kuru cēlonis nav zināms. Tāpat kā gastroskopijas gadījumā arī kolonoskopijas laikā ir iespējams paņemt biopsijas paraugus un veikt dažādas ārstnieciskas procedūras (piemēram, apturēt iekšējo asiņošanu zarnu traktā, likvidēt polipu vai paplašināt zarnas, ja ir izveidojies to sašaurinājums).

Pakalpojumi:

    • Kolonoskopija

      9 klīnikas

      Kolonoskopija ir endoskopisks kuņģa-zarnu trakta apakšējo daļu izmeklējums. Procedūras laikā resnajā zarnā pa anālo atveri tiek ievadīta lokana, ar kameru aprīkota zonde (endoskops), ar kuras palīdzību ārsts veic zarnu gļotādu apskati un, ja nepieciešams, paņem audu paraugu (biopsiju). Kolonoskopija ir vienīgais precīzais zarnu slimību diagnostikas veids.

    • Kolonoskopija vispārējā narkozē

      11 klīniku

      Ņemot vērā to, ka jutīguma līmenis kolonoskopijas procedūras laikā var būt ļoti individuāls, šo izmeklējumu ir iespējams veikt arī vispārējā narkozē. Šādā gadījumā pirms izmeklējuma un tā laikā intravenozi ievada iemidzinošu preparātu. Miegainība saglabājas arī kādu laiku pēc procedūras, tādēļ pacientam 30−60 minūtes ir jāpaliek guļus stāvoklī.

    • Gastroskopija

      10 klīniku

      Gastroskopija ir endoskopisks kuņģa-zarnu trakta augšējo daļu izmeklējums. Šīs procedūras laikā tieva, lokana zonde (endoskops) caur muti tiek ievadīta barības vadā un no turienes – kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā. Procedūras laikā ārsts novērtē orgānu gļotādu stāvokli un, ja nepieciešams, paņem audu paraugu (biopsiju). Gastroskopiskais izmeklējums ir nesāpīgs, taču var radīt zināmas neērtības vemšanas refleksa dēļ.

    • Gastroskopija vispārējā narkozē

      13 klīniku

      Gastroskopija vispārējā narkozē parasti tiek veikta tikai bērniem. Lēmumu par narkozes nepieciešamību pacients pieņem kopā ar izmeklējumu veicošo ārstu. Šādā gadījumā anestezeologs pirms izmeklējuma un tā laikā intravenozi ievada iemidzinošu preparātu. Miegainība saglabājas arī kādu laiku pēc procedūras, tādēļ pacientam 30−60 minūtes ir jāpaliek guļus stāvoklī.