Kardioloģija

Kardioloģija

Kardioloģija ir plaša medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. Šīs specialitātes ārstus sauc par kardiologiem jeb sirds ārstiem. Kardiologu darbības laukā ir tādas slimības kā iedzimtas sirdskaites, hipertonija, koronāro artēriju slimība vai išēmiskā sirdsslimība, sirds mazspēja un dažādi sirds vārstuļu darbības traucējumi, kā arī slimības, kas saistītas ar sirds ierosu pārvades sistēmu. Pēdējās minētās slimības izpaužas kā sirds aritmija (piemēram, priekškambaru fibrilācija). Turpmāk tiek aplūkoti daži biežāk sastopamie izmeklējumi, kas tiek veikti, apmeklējot kardiologu.

EKG

EKG jeb elektrokardiogrāfija ir sirds elektriskās aktivitātes grafiska attēla iegūšana. Šādi iegūto attēlu sauc par kardiogrammu. Normālas EKG rādītāji var nedaudz svārstīties, taču medicīnas pasaulē ir pieņemti daži standarta lielumi, ko izmanto EKG novērtēšanai. Tā kā EKG ir pieejams un ātri veicams izmeklējums, tas parasti ir pirmais, kas tiek izmantots gadījumos, ja pastāv aizdomas par kādu sirds slimību. Ar kardiogrammas palīdzību iespējams ātri diagnosticēt, piemēram, miokarda infarktu un dažādas aritmijas.

Holtera monitorings

Holtera monitorings ir diennakts EKG pieraksts. Pateicoties tam, ka ierīce tiek nostiprināta pie pacienta uz 24 stundām, ir iespējams fiksēt sirds elektrisko aktivitāti gan ikdienas darbību, gan miega laikā. Tāpat kā parastās EKG gadījumā, pie krūtīm tiek nostiprināti speciāli elektrodi. Tie savukārt ir savienoti ar ierīci, kas reģistrē iegūtos datus. Šādi ilgstoši sirds aktivitātes mērījumi ļauj konstatēt sirds ritma un iekšējās vadītspējas traucējumus, ko ne vienmēr ir iespējams noteikt ar parastās EKG palīdzību. Holtera monitorings tiek izmantots arī ārstēšanas efektivitātes novērtēšanai.

Analoģisks izmeklējums ir arteriālā asinsspiediena diennakts monitorings, kas ļauj sekot arteriālajam asinsspiedienam dažādos diennakts laikos. Šī izmeklējuma ietvaros ierīce veic arteriālā asinsspiediena mērījumus 24 stundas ilgā laikposmā. Šis izmeklēšanas veids tiek izmantots galvenokārt paaugstināta asinsspiediena gadījumā, kā arī lai novērtētu augsta asinsspiediena ārstēšanas efektivitāti.

Slodzes tests

Slodzes tests ir diagnostisko izmeklējumu metode, kas ļauj analizēt organisma pielāgošanās spēju dažādu fizisku slodžu gadījumā. Slodzes testa laikā var novērtēt kopējo fizisko izturību jeb organisma spēju panest slodzi, kā arī treniņu programmas piemērotību un tās ietekmi uz veselību. Turklāt ar slodzes testa palīdzību iespējams konstatēt slēptas sirds un asinsvadu sistēmas slimības (piemēram, sirds aritmiju fizisko aktivitāšu laikā), identificēt cēloņus, kas izraisa dažādas ar fizisko stāvokli saistītas sūdzības (piemēram, sirdsdarbības paātrināšanos, sāpes krūtīs) un apzināt terapijas efektivitāti gadījumā, ja pacients jau tiek ārstēts, kā arī novērtēt pacientu vispārējo fizisko stāvokli. Slodzes tests parasti tiek veikts uz skriešanas trenažiera vai veloergometra. Testa laikā tiek pastāvīgi kontrolēta pacienta elektrokardiogramma, pulss un arteriālais asinsspiediens.

Ehokardiogrāfija

Ehokardiogrāfija jeb sirds izmeklējumi ar ultraskaņu ļauj novērtēt sirds uzbūvi (sirds kambarus, vārstuļus), kā arī darbību. Sirds darbību var novērtēt pēc kreisā kambara spējas pildīt savas funkcijas un sirds muskuļa saraušanās spēka, kas kopā atspoguļo sirds sūknēšanas funkciju efektivitāti. Ehokardiogrāfiju bieži izmanto pēc pārciesta sirds infarkta, lai pārbaudītu sirds rētu esamību un noteiktu to dziļumu un atrašanās vietu. Turklāt pēc infarkta ir svarīgi novērtēt arī sirds bojājumu pakāpi, piemēram, sirds sūknēšanas funkcijas efektivitātes samazināšanos. Ehokardiogrāfiju var izmantot arī, lai pārbaudītu šķidruma esamību sirds somiņā jeb perikardā un identificētu sirdī esošas papildu struktūras.

Pakalpojumi:

    • Slodzes EKG

      31 klīnika

      Slodzes tests ar vienlaicīgu elektrokardiogrammu un asinsspiediena mērījumiem ir izmeklējums, kas ļauj kontrolēt un aprakstīt sirdsdarbību fiziskas slodzes laikā. Šim izmeklējumam ir liela nozīme, lai diagnosticētu slodzes izraisītus asinsrites vai sirds ritma traucējumus, jo tos nav iespējams konstatēt miera stāvoklī veiktas kardiogrammas ietvaros. Divas izplatītākās metodes jeb iekārtas slodzes radīšanai ir velotrenažieris (veloergometrs) un skriešanas trenažieris (skriešanas celiņš).

    • Diennakts asinsspiediena mērījumi (Holtera monitorings)

      19 klīniku

      Diennakts asinsspiediena mērījumi ir izmeklējums, ko izmanto hipertonijas diagnostikā un ārstēšanā. Tas tiek veikts, izmantojot Holtera aparātu, kas 24 stundas ilgā laikposmā mēra pacienta asinsspiedienu un reģistrē mērījumu rezultātus. Analizējot reģistrētos datus, ārsts iegūst informāciju par asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences izmaiņām diennakts ietvaros. Lai veiktu izmeklējumu, aparāts, kas nodrošina mērījumus un datu reģistrāciju, tiek nostiprināts pie pacienta ķermeņa. Aparāts nav liels un netraucē ne ikdienas gaitās, ne naktsmiera laikā.

    • Ehokardiogrāfija

      23 klīnikas

      Ehokardiogrāfija jeb sirds izmeklējums ar ultraskaņu ir nesāpīga, ļoti informatīva un neinvazīva vizuālās diagnostikas procedūra. Ar ultraskaņas sensora palīdzību ārsts var ekrānā vērot sirdi un tās darbību. Izmeklējuma laikā iespējams novērtēt sirds izmēru un apjomu, uzbūvi un sūknēšanas funkcijas, sirds vārstuļu uzbūvi un darbību, aortas patoloģijas, infarkta izraisītus sirds muskuļa bojājumus vai trombu esamību sirds kambaros.

    • Elektrokardiogrāfija

      165 klīnikas

      Elektrokardiogrāfija (EKG) ir nesāpīgs un neinvazīvs izmeklējums, kas palīdz novērtēt sirds ritmu, slodzi un apasiņošanu un konstatēt miokarda infarktu. Izmeklējuma pamatā ir sirds muskuļa darbības izraisīto elektrisko impulsu mērījumi, izmantojot sensorus, kas piestiprināti pie pacienta krūtīm un ekstremitātēm, un iegūto rezultātu grafisks attēlojums.

    • Diennakts EKG (Holtera monitorings)

      21 klīnika

      Diennakts EKG ir sirds funkciju izmeklējums diennakti ilgā laikposmā. Tas tiek veikts, izmantojot Holtera aparātu, kas 24 stundas reģistrē kardiogrammu. Analizējot reģistrētos datus, ārsts iegūst informāciju par sirds muskuļa saraušanās biežuma un ritma, kā arī sirds apasiņošanas izmaiņām diennakts ietvaros. Lai veiktu izmeklējumu, aparāts, kas nodrošina mērījumus un datu reģistrāciju, tiek nostiprināts pie pacienta ķermeņa. Aparāts nav liels un netraucē ne ikdienas gaitās, ne naktsmiera laikā.