Oftalmoloģija

Oftalmoloģija

Oftalmoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar acu slimību diagnostiku un ārstēšanu. Pie oftalmologa jāvēršas, ja ir nepieciešams pārbaudīt redzes asumu un redzes lauku, izmērīt acu spiedienu un pārbaudīt acs dibena stāvokli. Turpmāk piemēru veidā ir aprakstītas biežāk sastopamās acu slimības un to ārstēšanas iespējas.

Acu slimības un to ārstēšana

Ļoti izplatīta problēma, kas jo īpaši skar attīstīto valstu iedzīvotājus, ir redzes asuma samazināšanās. Lai gan tuvredzība (miopija) un tālredzība (hiperopija, nepieciešamība pēc brillēm lasīšanai) netiek uzskatītas par slimībām, tās būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Par laimi, medicīna pastāvīgi attīstās, un redzes asuma trūkumu ir iespējams vienkāršā veidā novērst ar lāzeroperācijas palīdzību. Pastāv vairāki šādu operāciju veidi: LASIK, FemtoLASIK un SMILE. Lāzeroperācijas laikā acs virsējais slānis (radzene) tiek padarīts plānāks, lai panāktu, ka to šķērsojošie gaismas stari tiek lauzti pareizā leņķī, un tādējādi atjaunojas redzes asums. Gadījumā, ja radzene ir pārāk plāna vai formas ziņā nav piemērota šādas procedūras veikšanai, kā arī tad, ja redzes zudums ir pārāk liels, viens no iespējamajiem problēmas risinājuma veidiem ir papildu lēcas ievietošana. Šis process nav neatgriezenisks, jo papildu lēcu varēs izņemt, ja tas kļūs nepieciešams. Līdztekus iepriekšminētajām problēmām oftalmologi risina arī tādas slimības, kas prasa sarežģītāku ārstēšanu vai ķirurģisku iejaukšanos.

Šķielēšanas jeb strabisma gadījumā ir traucēta abu acu saskaņota darbība un, skatoties taisni uz priekšu, viena acs pastāvīgi vai epizodiski ir pagriezta sāņus. Šķielēšana var rasties jebkurā vecumā. Bērniem līdz viena gada vecumam var rasties šķielēšana, kurai ir gadījuma raksturs un kuru izraisa nepietiekama acu kustību saskaņotība, taču, ja tā kļūst pastāvīga, ir jāvēršas pie ārsta. Šķielēšanas cēlonis var būt tā sauktā slinkā acs jeb ambliopija, kā arī vienas acs redzes asuma samazināšanās, iedzimtība, traumas, infekcijas un acu muskuļu vājums. Ambliopijas gadījumā ārkārtīgi liela nozīme ir agrīnai diagnostikai un savlaicīgi sāktiem ārstnieciskiem pasākumiem. Līdztekus konservatīvai ārstēšanai (brillēm, uzlīmēm uz loga, acu vingrināšanai, vienas acs aizvēršanai) tiek izmantota arī operatīva iejaukšanās – jo īpaši tad, ja šķielēšana ir saistīta ar acu muskuļu problēmām.

Katarakta ir izplatīta slimība, kas visbiežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus. Precīzi tās cēloņi joprojām nav noskaidroti. Veselas acs stiklveida ķermenis ir dzidrs un bez problēmām laiž cauri gaismu, ļaujot tai sasniegt tīkleni. Kataraktas gadījumā stiklveida ķermenis apduļķojas, jo šķidrumā sāk veidoties sabiezējumi. Šī slimība var skart tikai vienu aci vai abas acis vienlaikus. Retos gadījumos katarakta mēdz būt iedzimta vai rasties saistībā ar noteiktām slimībām (piemēram, reimatoīdo artrītu, atopisko dermatītu, diabētu). Kataraktas galvenais simptoms ir progresējošs redzes zudums bez sāpēm. Kad slimība sāk traucēt ikdienas dzīvē, tiek veikta operācija, kuras laikā apduļķoto stiklveida ķermeni aizstāj ar mākslīgu.

Glaukoma ir hroniska acu slimība, kuras pamatā ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas kombinācijā ar citiem faktoriem izraisa redzes nerva bojājumus un redzes lauka izmaiņas. Šīs slimības gadījumā ir traucēta acs iekšējā šķidruma veidošanās, kustība un attece, kā rezultātā paaugstinās acs iekšējais spiediens. Paaugstinātais spiediens izraisa redzes nerva bojājumus, kas savukārt noved pie redzes lauka sašaurināšanās. Glaukoma bieži attīstās nemanāmi, jo redzes lauks vispirms sašaurinās no malām. Ja slimība tiek ielaista, tā var novest arī pie redzes pilnīga zaudējuma. Glaukomas gadījumā ir nepieciešams regulāri pārbaudīt acu stāvokli un veikt papildu izmeklējumus, lai pēc iespējas ilgi saglabātu normālu redzi. Ārstēšanai tiek izmantoti speciāli pilieni, lāzerterapija, kā arī ķirurģiska iejaukšanās.

Mākulas jeb dzeltenā plankuma deģenerācija ir izplatīta acu slimība un visbiežākais akluma cēlonis. Mākula jeb dzeltenais plankums ir acs tīklenes daļa, kurā ir liels skaits fotoreceptoru, kas ļauj asi redzēt apkārtējo pasauli visās tās krāsās. Mākulas deģenerācijas gadījumā pakāpeniski samazinās redzes asums un sašaurinās redzes lauks. Slimības pirmās pazīmes bieži ir redzes traucējumi un grūtības lasīšanas laikā. Šīs slimības cēloņi nav izārstējami, tādēļ svarīga ir tās novēršana un agrīna diagnostika. Palēnināt vai aizkavēt redzes zudumu palīdz dažādas procedūras, tostarp lāzerkorekcija.

Miežgrauds (hordeols) un krusas grauds (halazinos), par laimi, nav bīstamas slimības, tomēr rada pietiekami lielu diskomfortu. Miežgrauds (hordeols) ir plakstiņa malas tauku dziedzera vai sviedru dziedzera akūts, strutains iekaisums, ko var izraisīt dziedzera nosprostošanās, svešķermeņa iekļūšana vai trauma. Tas attīstās pēkšņi un izraisa sāpes, taču bieži pāriet pats no sevis. Krusas grauds (halazinos) veidojas jau pēc tam, kad ir bijis iekaisis tauku dziedzeris un nosprostota tā sekrēta izplūde. Krusas grauds visbiežāk nekādas sāpes nesagādā. Šādā gadījumā atveseļošanos var paātrināt neliela operācija, kuras laikā tiek atvērts perēklis un izņemtas strutas. Ja miežgrauds vai krusas grauds veidojas atkārtoti, ieteicams konsultēties ar acu ārstu.

Pakalpojumi:

    • Acs tīklenes optiskā koherentā tomogrāfija (OKT)

      23 klīnikas

      Acs tīklenes optiskā koherentā tomogrāfija ir neinvazīva metode, ko izmanto dažādu acs struktūru vizualizācijai un kas ļauj novērtēt acs dibena slāņus. Šajā nolūkā OKT aparāts skenē gaismas atspīdumu dažādos acs audos un uz iegūto datu pamata izveido acs šķērsgriezuma attēlu. Pateicoties tam, oftalmologs var konstatēt varbūtējos bojājumus tīklenē un acs sīkākajās struktūrās. Izmeklējums parasti ilgst 5 minūtes.

    • Acs iekšējā spiediena mērīšana

      20 klīniku

      Acs iekšējā spiediena mērīšana jeb tonometrija ir vienkārša un ātra procedūra, kas nesagādā sāpes pacientam un sniedz ļoti daudz informācijas ārstam. Regulāri acs iekšējā spiediena mērījumi ļauj konstatēt tādu nopietnu slimību kā glaukoma jau tās agrīnajās stadijās. Cilvēkiem, kas pārsnieguši 40 gadu vecumu, ieteicams regulāri pārbaudīt acu iekšējo spiedienu arī tad, ja nekādu sūdzību nav.

    • Acs dibena fotogrāfija

      17 klīniku

      Acs dibena fotogrāfija ir neinvazīva un nesāpīga diagnostikas procedūra, kas ļauj vizualizēt un novērtēt acs dibena stāvokli. Lai acs dibens būtu labāk saskatāms, pirms izmeklējumu veikšanas acī tiek iepilināti pilieni, kas paplašina zīlīti. Acs dibena fotografēšanai izmanto īpašu kameru, kas nostiprināta pie mikroskopa, un fotografēšanas brīdī pacients redz spilgtu zibsni. Izmantoto pilienu dēļ dažas stundas pēc procedūras redze var būt neskaidra.

    • Acs dibena fotogrāfija – abām acīm

      5 klīnikas

      Acs dibena fotogrāfija ir neinvazīva un nesāpīga diagnostikas procedūra, kas ļauj vizualizēt un novērtēt acu dibena stāvokli. Lai acu dibens būtu labāk saskatāms, pirms izmeklējumu veikšanas acīs tiek iepilināti pilieni, kas paplašina zīlītes. Acs dibena fotografēšanai izmanto īpašu kameru, kas nostiprināta pie mikroskopa, un fotografēšanas brīdī pacients redz spilgtu zibsni. Izmantoto pilienu dēļ dažas stundas pēc procedūras redze var būt neskaidra.

    • Fluorescences angiogrāfija

      3 klīnikas

      Fluorescences angiogrāfija (FAG) ir diagnostikas procedūra, ar kuras palīdzību iespējams vizualizēt acs tīkleni, novērtēt asinsvadu stāvokli un konstatēt to patoloģijas. Procedūras sākumā pacienta vēnā tiek ievadīta krāsviela (fluoresceīns), kas kopā ar asinīm nonāk acs dibenā, padarot redzamu acs iekšējo asinsvadu tīklu. Kopā ar sagatavošanos procedūra ilgst apmēram 1,5 stundas.