Otorinolaringoloģija

Otorinolaringoloģija

Otorinolaringoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu, deguna un kakla slimību diagnostiku un ārstēšanu. Otorinolaringologi veic ar līdzsvara un dzirdes funkcijām saistītus izmeklējumus, kā arī dažādas operācijas un procedūras. Otorinolaringoloģija ietver arī galvas un kakla ķirurģiju, tajā skaitā šajās ķermeņa daļās radušos audzēju ārstēšanu. Turpmāk tiks apskatītas ausu, deguna un kakla slimības, kas izraisa vislielāko interesi.

Deguna blakusdobumu iekaisums

Tā kā iesnas ir pasaulē visbiežāk sastopamā slimība, visai bieži nākas saskarties arī ar tās izraisītiem sarežģījumiem un sekām. Vienas no šādās sekām, piemēram, ir vidusauss iekaisums, kura laikā iekaist bungplēvīte un vidusauss gļotāda. Akūtu vidusauss iekaisumu jeb otītu parasti izraisa baktērijas, bet retāk – vīrusi. Ārstēšanai izmanto galvenokārt antibiotikas, taču dažreiz izrādās nepieciešama bungplēvītes paracentēze – bungplēvītes „caurduršanas” procedūra, kas ļauj izvadīt uzkrājušās strutas. Ja iekaisumi ir hroniski vai atkārtoti, var būt nepieciešams bungplēvītē ievietot drenāžu – sīku plastmasas caurulīti, caur kuru izplūst strutas. Pēc šāda izvada izņemšanas bungādiņa parasti sadzīst pati, taču retos gadījumos ir nepieciešama miringoplastika jeb bungplēvītes ķirurģiska atjaunošana.

Haimora dobumu iekaisums ir slimība, kuras cēlonis ir līdzīgs. Taču šajā gadījumā iekaisums skar augšžokļa dobumus, kuros uzkrājas strutas. Iekaisums var rasties arī citos deguna blakusdobumos, taču haimora dobumi tam ir pakļauti visbiežāk. Ja iekaisums bieži atkārtojas, var būt nepieciešams izmantot ķirurģisku ārstēšanas metodi – deguna blakusdobumu funkcionālo endoskopisko operāciju (angļu val. functional endoscopic sinus surgery – FESS). Šīs procedūras laikā tiek veikta deguna blakusdobumu paplašināšana un tīrīšana, lai uzlabotu ventilāciju un nepieļautu atkārtotu iekaisumu.

Mandeles un adenoīdi

Mandeles – ir pāra limfaudu sakopojums, kas atrodas starp aukslēju lokiem. Mandeļu uzdevums ir aizsargāt organismu pret dažādu slimību ierosinātājiem, taču dažas baktērijas var izraisīt iekaisumu arī pašās mandelēs, un šo iekaisumu sauc par tonsilītu. Ja akūta iekaisuma epizodes bieži atkārtojas vai tas nav līdz galam izārstēts, var rasties hronisks, pastāvīgs iekaisums. Hroniska tonsilīta gadījumā mandelēs notiek strutojoša audu noārdīšanās, un tās rezultātā radušās daļiņas var caur asinīm nokļūt citos orgānos (piemēram, sirdī, nierēs, locītavās) un izraisīt to bojājumus. Lai pārtrauktu pastāvīgos iekaisumus un izvairītos no nopietniem sarežģījumiem, ieteicams veikt tonsilektomiju un no mandelēm atbrīvoties.

Mandeles ir arī rīklē, un šajā gadījumā tās sauc par adenoīdiem. Adenoīdiem ir svarīga loma imūnsistēmas aktivitātes uzturēšanā un aizsardzībā pret patogēniem. Adenoīdu palielināšanās skar galvenokārt bērnus, bet pieaugušajiem ir sastopama retāk. Šāda palielināšanās var izraisīt elpošanas grūtības, krākšanu, miega problēmas, miega apnoju, galvassāpes, klepu naktīs, biežus vidusauss iekaisumus, runas traucējumus un galvaskausa sejas daļas attīstības problēmas. Vienīgais ārstēšanas veids ir atbrīvošanās no adenoīdiem ķirurģiskā ceļā – ar adenoīdektomijas palīdzību.

Elpošanas un miega problēmas

Elpošanas un miega problēmas var izraisīt arī citi cēloņi, piemēram, deguna starpsienas deformācija, polipi degunā vai miega apnoja. Deguna starpsienas deformācija visbiežāk rodas pēc deguna traumām un deguna kaula lūzumiem. Šādas deformācijas galvenā pazīme ir apgrūtināta elpošanas caur vienu vai abām nāsīm. Bieži vien to papildina hroniskas iesnas. Vienīgais problēmas atrisināšanas veids ir operācija, kuras laikā deguna starpsiena tiek iztaisnota.

Polipi ir nelieli veidojumi degunā, kas radušies, saaugot deguna gļotādai, iespējams, alerģijas vai hronisku iesnu dēļ. Visbiežāk polipi augšanas laikā izvirzās deguna dobumā no sietiņkaula labirinta šūnām vai deguna blakusdobumiem. Polipi izraisa deguna aizlikumu un ožas pasliktināšanos. Ārstēšanai tiek izmantoti steroīdie preparāti vai ķirurģiska operācija.

Obstruktīvās (traucējošās) miega apnojas gadījumā miega laikā uz ilgāk nekā 10 sekundēm apstājas elpošana, ko izraisa elpceļu sašaurināšanās. Par slimību šie traucējumi tiek uzskatīti tad, ja vienas stundas laikā ir vairāk par piecām elpošanas apstāšanās reizēm. Galvenie simptomi ir skaļa krākšana miega laikā. Mazāk izteiktas pazīmes ir nemierīgs miegs, galvassāpes pēc pamošanās, miegainība dienas laikā, bieži elpceļu iekaisumi, augsts asinsspiediens utt. Simptomu mazināšanas nolūkā visbiežāk tiek izmantota neķirurģiska ārstēšana (piemēram, riska faktoru samazināšana). Vismazāk invazīvā ķirurģiskās ārstēšanas metode ir koblācija – lieko mīksto audu izņemšana ar termiskiem paņēmieniem.

Pakalpojumi:

    • Rinoskopija

      122 klīnikas

      Rinoskopija ir metode, ar kuras palīdzību tiek veikta deguna dobuma apskate, izmantojot īpašu instrumentu – rinoskopu, kas ārēji līdzinās tievai caurulītei. Rinoskops ir aprīkots ar gaismas avotu, kas ļauj ārstam apskatīt deguna dobumu no iekšpuses. Parasti rinoskopiju iedala divos posmos – deguna dobuma priekšējās un aizmugurējās daļas apskatē. Priekšējās rinoskopijas laikā rinoskopu ievada caur nāsīm, bet aizmugurējās rinoskopijas laikā tas tiek ievadīts caur muti, lai apskatītu deguna dobuma aizmugurējo daļu, kas atrodas aiz mīkstajām aukslējām.