Reimatoloģija

Reimatoloģija

Reimatoloģija ir internās medicīnas specialitāte, kas nodarbojas ar locītavu un muskuļu slimībām, kuru cēloņi ir saistīti ar autoimūniem procesiem, proti, paša organisma imūnsistēmu, un sistēmiskām saistaudu slimībām. Kauli, locītavas, muskuļi, cīpslas un locītavu saites veido cilvēka balsta un kustību sistēmu. Šajā orgānu grupā ietilpst arī saistaudi. Balsta sistēmas struktūru un saistaudu iekaisumus sauc par reimatiskajām slimībām. Reimatologi ir ārsti, kas specializējas kaulu un locītavu sistēmas iekaisumu procesu, kā arī autoimūnu asinsvadu un saistaudu slimību diagnostikas un ārstēšanas jomā. Visizplatītākās reimatiskās slimības ir reimatoīdais artrīts (RA), muskuļu reimatisms, fibromialģija, Behtereva slimība jeb ankilozējošais spondilartrīts, irīts, milzšūnu (deniņu) arterīts jeb Hortona slimība.

Reimatisko slimību diagnostika

Primāro diagnostiku parasti sāk terapeits, pie kura pacients ir vērsies ar sūdzībām. Izplatītākie simptomi ir locītavu sāpes, tūska un stīvums pēc pamošanās (notirpuša ķermeņa sajūta), kas kustību rezultātā samazinās. Reimatisko slimību diagnostikas metodes ir šādas: locītavu rentgenuzņēmumi, laboratoriskie izmeklējumi, datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses tomogrāfija, reimatologa veikta apskate un anamnēzes izpēte.

Turpmāk ir aprakstītas izplatītākās reimatiskās slimības.

Reimatoīdais artrīts jeb hronisks locītavu iekaisums ir slimība, kas visbiežāk skar mazās ceļu, plaukstu, pēdas vai potīšu locītavas, taču var piemeklēt arī citas ķermeņa locītavas un izraisīt iekšējo orgānu iekaisumus. Reimatoīdais artrīts sagrauj locītavas, tādējādi laupot cilvēkam spēju tikt galā ar praktiskām ikdienas situācijām un drīz vien novedot pie darbspēju zaudējuma. Raksturīgās, reimatoīdā artrīta izraisītās izmaiņas attīstās pusgada laikā pēc iekaisuma rašanās. Slimības simptomi ir locītavu sāpes, tūska, stīvums un kustīguma samazināšanās.

Fibromialģija ir stāvoklis, kurā pacients jūt nezināmas izcelsmes sāpes muskuļos, cīpslās un citos saistaudos. No fibromialģijas biežāk cieš sievietes vidējos gados – šī slimība skar apmēram 5 % šīs grupas. Fibromialģijas izplatība ir krietni mazāka senioru vidū, un pavisam reti tā mēdz piemeklēt bērnus un gados jaunus cilvēkus. Neskatoties uz to, ka šī slimība pacientiem rada būtisku diskomfortu, tai piemīt pozitīva dinamika. Fibromialģijas ārstēšana parasti ir simptomātiska, jo zāļu tās pilnīgai izārstēšanai nav. Fibromialģija ir slimība, kas tiek diagnosticēta pēc klīniskas apskates un tikai pēc tam, kad ir izslēgtas visas citas slimības, kas var izraisīt līdzīgas sāpes.

Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SSV, Libmaņa-Saksa slimība) ir autoimūna slimība, kuru izraisa tas, ka organisma imūnā aizsardzība kļūdas dēļ tiek vērsta pret pašu organismu. Slimības izpausmes skar gandrīz visu ķermeni. Šīs slimības cēloņi nav skaidri zināmi, taču viens no tiem neapšaubāmi ir iedzimta predispozīcija. Visaugstākie saslimstības rādītāji ir sievietēm brieduma gados. Bieži šī slimība attīstās grūtniecības laikā.

Behtereva slimība jeb ankilozējošais spondilartrīts ir starpskriemeļu locītavu un bieži – arī ekstremitāšu locītavu hronisks iekaisums. Turklāt slimība izraisa iekaisumu ārpus pašas locītavas – vietās, kur saites un cīpslas ir nostiprinātas pie kaula, kā arī dažkārt var skart acs priekšējo daļu. Šīs slimības cēloņi nav zināmi. Ankilozējošais spondilartrīts var skart abu dzimumu pārstāvjus, taču vīriešiem slimība norit krietni smagāk nekā sievietēm. Teju neviena no saslimušajām sievietēm pati nemaz nezina, ka sirgst ar vieglas formas ankilozējošo spondilartrītu. Bieži vien šiem pacientiem ir pozitīvs antigēna HLA-B27 rezultāts, kas norāda uz to, ka slimībai piemīt pārmantojamības pazīmes.

Reimatisko slimību ārstēšana

Starp līdzekļiem, ko izmanto reimatisko slimību ārstēšanai, ir nesteroīdie pretiekaisuma preparāti, slimību modificējošie antireimatiskie līdzekļi (SMARL), glikokortikosteroīdi, bioloģiskās zāles un intraartrikulārās hormonu injekcijas.

Bioloģiskās zāles veido bioloģiskas izcelsmes molekulas, kas parasti satur cilvēka imūnglobulīnu vai tā daļu un tiek ražotas ar biotehnoloģiju palīdzību vai iegūtas no dzīvām šūnām. Šie preparāti ir veidoti tā, lai to funkcijas izpaustos pēc iekļaušanās precīzi noteikta uzdevuma izpildē organismā. Šo preparātu mērķis ir citokīns vai tā receptors, kas brīvi peld asins plazmā vai ir nostiprinājies pie iekaisumšūnu virsmas. Kad preparāts sasniedz mērķi, tas bloķē iekaisuma signālu un tādējādi mazina iekaisumu. Bioloģiskās zāles tiek izmantotas galvenokārt reimatoīdā artrīta, psoriātiskās artropātijas, ankilozējošā spondilartrīta, vaskulīta un smagas formas nefrīta ar SSV ārstēšanā.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie reimatologa

      11 klīniku

      Reimatologs ir iekšķīgo slimību ārsts, kurš nodarbojas autoimūnu kaulu, locītavu, saistaudu, muskuļu un asinsvadu iekaisuma slimību diagnostiku, ārstēšanu un uzraudzību. Pirmā ambulatorā apmeklējuma laikā reimatologs veic pacienta apskati un izsniedz nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un analīzēm. Reimatoloģisko slimību ārstēšana ir ilgstošs process un var turpināties pat visa mūža garumā, tādēļ tas prasa regulāru kontroli un holistisku pieeju pacienta veselībai. Savlaicīga konsultēšanās ar reimatologu, precīza slimības diagnostika un laikus sākta ārstēšana palīdz izvairīties no smagām komplikācijām.