Ginekoloģija

Ginekoloģija

Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas pēta sievietes organisma uzbūvi, funkcijas un īpatnības, kā arī sieviešu slimības, to profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Ginekoloģijai ir piederīga arī dzemdniecība. Ginekologi palīdz risināt dažādas problēmas, kas saistītas ar menstruālā cikla traucējumiem, kontracepcijas līdzekļiem, infekcijas slimībām, urīna nesaturēšanu, neauglību un audzējiem. Turpmāk ir atrodams īss apraksts par izplatītākajām ginekoloģiskajām problēmām un procedūrām.

Plaša ginekoloģijas joma ir saistīta ar piemērotas hormonālās ārstēšanas izvēli. Šī joma aptver gan konsultācijas par kontraceptīvajiem līdzekļiem (pretapaugļošanās preparātiem), gan aizstājošu hormonālo terapiju sievietēm klimaksa periodā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un samazinātu osteoporozes risku.

Neauglības ārstēšanas būtiska sastāvdaļa ir mākslīgā apaugļošana. Taču pirmais posms vienmēr ir konkrētā neauglības cēloņa noskaidrošana, jo pastāv iespēja, ka to var novērst citā veidā. Noteikto gadījumos tiek uzskatīts, ka vislietderīgāk ir veikt ārpusķermeņa jeb ekstrakorporālo apaugļošanu (EKA). Viens no EKA veidiem ir intracitoplazmatiska spermatozoīda injekcija (ICSI) – galvenā metode, kas tiek izmantota vīrieša neauglības gadījumā. ICSI procedūras laikā no sēklas šķidruma parauga tiek paņemts viens spermatozoīds, kas tiek ievadīts tieši olšūnā. Apaugļotā olšūna dažas dienas tiek audzēta inkubatorā, bet pēc tam embriju pārstāda dzemdes dobumā. Pārējie dzīvotspējīgie embriji tiek iesaldēti, lai vajadzības gadījumā tos varētu izmantot. EKA ir pasaulē visizplatītākā metode cīņai ar neauglību, un to izmanto galvenokārt sievietes neauglības gadījumā. No ICSI tā atšķiras galvenokārt ar procedūras pirmo daļu, kad sievietei ar hormonālās terapijas palīdzību tiek stimulēta tā sauktā superovulācija. Narkozē un ultraskaņas kontrolē tiek paņemtas izveidojušās olšūnas un pēc tam apaugļotas ar iegūtajiem vīrieša spermatozoīdiem.

Ginekoloģiskie audzēji var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi. Tādēļ to diagnostikas un ārstēšanas metodes ir ļoti dažādas. Ļaundabīgu ginekoloģisko audzēju gadījumā līdztekus operatīvai ārstēšanai bieži tiek lietota arī ķīmijterapija un/vai staru terapija. Tā kā sievietes dzimumorgānu funkcijas ietekmē gan visu organismu kopumā, gan emocionālo stāvokli, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību hormonāliem traucējumiem, kas nereti rodas pēc ārstēšanas. Lai pēc iespējas savlaicīgi konstatētu onkoloģiskās slimības, sabiedrības veselības programmas ietvaros tiek veikts dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīnings.

Viena no biežāk izmantotajām diagnostikas metodēm ginekoloģijā ir ultrasonogrāfija jeb izmeklējumi ar ultraskaņu – skaņas viļņiem, kuru frekvence pārsniedz 20 000 hercu. Ultraskaņu izmanto iekšējo orgānu vizualizācijai. Ar ultraskaņas palīdzību iespējams noteikt pat ātrumu, kādā pa lielajiem asinsvadiem plūst asinis.

Laparoskopija ir endoskopiska operāciju metode. Tas nozīmē, ka procedūras laikā vēdera dobumā pa nelieliem iegriezumiem tiek ievadīti speciāli instrumenti un kamera. Mūsdienās ar laparoskopijas metodi iespējams veikt daudzas ginekoloģiskās procedūras, piemēram, likvidēt audu saaugumus, olnīcu cistas, endometriozes perēkļus un dzemdes ārējās miomas, apturēt asiņošanu vai veikt sterilizāciju. Laparoskopiski tiek veikta arī olnīcu fenestrācija, ko izmanto policistisku olnīcu sindroma izraisītas neauglības ārstēšanā. Laparoskopija ļauj arī ar kontrastvielas palīdzību pārbaudīt, vai nav nosprostoti olvadi un bojātas olnīcas. Salīdzinājumā ar atvērtu operāciju laparoskopijas priekšrocība ir tāda, ka atlabšana notiek ātri un neveidojas lielas rētas.

Laparotomijas gadījumā tiek veikts iegriezums vēdera dobuma sieniņā, lai nodrošinātu labāku piekļuvi vēdera dobuma orgāniem. Laparotomiju bieži izmanto gadījumos, kad slimības raksturs ir neskaidrs un diagnozi iespējams noteikt, tikai balstoties uz operācijas rezultātiem.

Histeroskopija ir metode, ko izmanto gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Histeroskopija ļauj apskatīt dzemdes dobumu no iekšpuses. Procedūras laikā dzemdē tiek ievadīts ar kameru aprīkots instruments un veikta orgāna iekšējo virsmu apskate. Šādas procedūras mērķis ir noskaidrot un, ja nepieciešams, novērst iespējamos slimības cēloņus.

Pakalpojumi:

    • Olvadu un olnīcu laparoskopiskā ķirurģija

      22 klīnikas

      Olvadu un olnīcu laparoskopiskās operācijas ir mazinvazīvas ķirurģiskas procedūras, kas tiek veiktas vispārējā narkozē, piemēram, olvadu atbrīvošana no saaugumiem, olvadu caurlaidības atjaunošana, olnīcu cistu izgriešana u. c.

    • Histeroskopija

      13 klīniku

      Histeroskopija ir mazinvazīva metode dzemdes dobuma izmeklēšanai ar histeroskopa palīdzību. Histeroskopija palīdz diagnosticēt dažādas problēmas un slimības, piemēram, noskaidrot cēloņus, kas izraisa pārmērīgu menstruālo asiņošanu, neauglību vai asiņošanu pēc menopauzes iestāšanās. Histeroskopija tiek veikta vispārēja narkozē.

    • Histeroskopiskā ķirurģija

      4 klīnikas

      Histeroskopija ir mazinvazīva metode dzemdes dobuma izmeklēšanai un ārstēšanai ar histeroskopa palīdzību. Histeroskopija ļauj konstatēt un novērst patoloģijas, kas izveidojušās dzemdes iekšienē, izņemt svešķermeņus, paņemt audu paraugu (biopsiju), kā arī izgriezt polipus vai nelielas miomas. Histeroskopija tiek veikta vispārēja narkozē.

    • Diagnostiskā laparoskopija

      8 klīnikas

      Diagnostiskā laparoskopija mūsdienās ir visinformatīvākā diagnostisko izmeklējumu metode ginekoloģijā. Procedūras laikā caur nelieliem iegriezumiem vēdera dobumā ievada tievu caurulīti ar kameru (laparoskopu) un spīles, kas palīdz veikt manipulācijas apskatāmajā zonā. Izmantojot šos instrumentus, ārsts var detalizēti apskatīt reproduktīvos orgānus (dzemdi, olvadus un olnīcas), ja nepieciešams, paņemt audu paraugu (biopsiju) vai jau uzreiz sākt ķirurģisku ārstēšanu. Procedūra tiek veikta vispārējā narkozē.

    • Vizīte pie ginekologa

      228 klīnikas

      Ginekologs jeb sieviešu ārsts ir medicīnas speciālists, kura kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar sievietes reproduktīvās sistēmas / dzimumorgānu un krūšu veselību. Apmeklējuma laikā ārsts veic dzimumorgānu ginekoloģisko apskati un palīdz pacientei izvēlēties piemērotāko kontracepcijas metodi, kā arī uzrauga grūtniecības gaitu. Nepieciešamības gadījumā ginekologs var veikt arī ultrasonogrāfijas izmeklējumus un nosūtīt pacienti uz papildu analīzēm (PAP testu, venērisko slimību analīzēm vai hormonu līmeņa pārbaudi). Ginekologi nodarbojas arī ar sieviešu neauglības cēloņu diagnostiku un ārstēšanu. Ginekologu ieteicams apmeklēt ne retāk kā reizi 1−2 gados.