Otorinolaringoloģija

Otorinolaringoloģija

Otorinolaringoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu, deguna un kakla slimību diagnostiku un ārstēšanu. Otorinolaringologi veic ar līdzsvara un dzirdes funkcijām saistītus izmeklējumus, kā arī dažādas operācijas un procedūras. Otorinolaringoloģija ietver arī galvas un kakla ķirurģiju, tajā skaitā šajās ķermeņa daļās radušos audzēju ārstēšanu. Turpmāk tiks apskatītas ausu, deguna un kakla slimības, kas izraisa vislielāko interesi.

Deguna blakusdobumu iekaisums

Tā kā iesnas ir pasaulē visbiežāk sastopamā slimība, visai bieži nākas saskarties arī ar tās izraisītiem sarežģījumiem un sekām. Vienas no šādās sekām, piemēram, ir vidusauss iekaisums, kura laikā iekaist bungplēvīte un vidusauss gļotāda. Akūtu vidusauss iekaisumu jeb otītu parasti izraisa baktērijas, bet retāk – vīrusi. Ārstēšanai izmanto galvenokārt antibiotikas, taču dažreiz izrādās nepieciešama bungplēvītes paracentēze – bungplēvītes „caurduršanas” procedūra, kas ļauj izvadīt uzkrājušās strutas. Ja iekaisumi ir hroniski vai atkārtoti, var būt nepieciešams bungplēvītē ievietot drenāžu – sīku plastmasas caurulīti, caur kuru izplūst strutas. Pēc šāda izvada izņemšanas bungādiņa parasti sadzīst pati, taču retos gadījumos ir nepieciešama miringoplastika jeb bungplēvītes ķirurģiska atjaunošana.

Haimora dobumu iekaisums ir slimība, kuras cēlonis ir līdzīgs. Taču šajā gadījumā iekaisums skar augšžokļa dobumus, kuros uzkrājas strutas. Iekaisums var rasties arī citos deguna blakusdobumos, taču haimora dobumi tam ir pakļauti visbiežāk. Ja iekaisums bieži atkārtojas, var būt nepieciešams izmantot ķirurģisku ārstēšanas metodi – deguna blakusdobumu funkcionālo endoskopisko operāciju (angļu val. functional endoscopic sinus surgery – FESS). Šīs procedūras laikā tiek veikta deguna blakusdobumu paplašināšana un tīrīšana, lai uzlabotu ventilāciju un nepieļautu atkārtotu iekaisumu.

Mandeles un adenoīdi

Mandeles – ir pāra limfaudu sakopojums, kas atrodas starp aukslēju lokiem. Mandeļu uzdevums ir aizsargāt organismu pret dažādu slimību ierosinātājiem, taču dažas baktērijas var izraisīt iekaisumu arī pašās mandelēs, un šo iekaisumu sauc par tonsilītu. Ja akūta iekaisuma epizodes bieži atkārtojas vai tas nav līdz galam izārstēts, var rasties hronisks, pastāvīgs iekaisums. Hroniska tonsilīta gadījumā mandelēs notiek strutojoša audu noārdīšanās, un tās rezultātā radušās daļiņas var caur asinīm nokļūt citos orgānos (piemēram, sirdī, nierēs, locītavās) un izraisīt to bojājumus. Lai pārtrauktu pastāvīgos iekaisumus un izvairītos no nopietniem sarežģījumiem, ieteicams veikt tonsilektomiju un no mandelēm atbrīvoties.

Mandeles ir arī rīklē, un šajā gadījumā tās sauc par adenoīdiem. Adenoīdiem ir svarīga loma imūnsistēmas aktivitātes uzturēšanā un aizsardzībā pret patogēniem. Adenoīdu palielināšanās skar galvenokārt bērnus, bet pieaugušajiem ir sastopama retāk. Šāda palielināšanās var izraisīt elpošanas grūtības, krākšanu, miega problēmas, miega apnoju, galvassāpes, klepu naktīs, biežus vidusauss iekaisumus, runas traucējumus un galvaskausa sejas daļas attīstības problēmas. Vienīgais ārstēšanas veids ir atbrīvošanās no adenoīdiem ķirurģiskā ceļā – ar adenoīdektomijas palīdzību.

Elpošanas un miega problēmas

Elpošanas un miega problēmas var izraisīt arī citi cēloņi, piemēram, deguna starpsienas deformācija, polipi degunā vai miega apnoja. Deguna starpsienas deformācija visbiežāk rodas pēc deguna traumām un deguna kaula lūzumiem. Šādas deformācijas galvenā pazīme ir apgrūtināta elpošanas caur vienu vai abām nāsīm. Bieži vien to papildina hroniskas iesnas. Vienīgais problēmas atrisināšanas veids ir operācija, kuras laikā deguna starpsiena tiek iztaisnota.

Polipi ir nelieli veidojumi degunā, kas radušies, saaugot deguna gļotādai, iespējams, alerģijas vai hronisku iesnu dēļ. Visbiežāk polipi augšanas laikā izvirzās deguna dobumā no sietiņkaula labirinta šūnām vai deguna blakusdobumiem. Polipi izraisa deguna aizlikumu un ožas pasliktināšanos. Ārstēšanai tiek izmantoti steroīdie preparāti vai ķirurģiska operācija.

Obstruktīvās (traucējošās) miega apnojas gadījumā miega laikā uz ilgāk nekā 10 sekundēm apstājas elpošana, ko izraisa elpceļu sašaurināšanās. Par slimību šie traucējumi tiek uzskatīti tad, ja vienas stundas laikā ir vairāk par piecām elpošanas apstāšanās reizēm. Galvenie simptomi ir skaļa krākšana miega laikā. Mazāk izteiktas pazīmes ir nemierīgs miegs, galvassāpes pēc pamošanās, miegainība dienas laikā, bieži elpceļu iekaisumi, augsts asinsspiediens utt. Simptomu mazināšanas nolūkā visbiežāk tiek izmantota neķirurģiska ārstēšana (piemēram, riska faktoru samazināšana). Vismazāk invazīvā ķirurģiskās ārstēšanas metode ir koblācija – lieko mīksto audu izņemšana ar termiskiem paņēmieniem.

Pakalpojumi:

    • Tonsilektomija

      40 klīniku

      Tonsilektomija ir operācija, kuras laikā tiek izgrieztas aukslēju mandeles un kuru veic ar vietējo anestēziju. Aukslēju mandeļu (tonsilu) izgriešana tiek veikta caur muti. Taču jāņem vērā, ka operācija ar vietējo anestēziju nav piemērota pacientiem ar spēcīgu vemšanas refleksu. Laiks, kas pēc operācijas jāpavada slimnīcā, parasti ir 24 stundas. Operēto zonu atjaunošanās ilgst 12−14 dienas, un šajā laikā pastāv liels brūču asiņošanas risks, tādēļ ir jāievēro saudzējošs režīms. Operācija jāveic, ja pie mandelēm ir izveidojies strutu perēklis vai paratonsilārs abscess, kā arī tad, ja mandeles pastāvīgi ir palielinātas un izraisa hronisku vai atkārtotu iekaisumu – tonsilītu.

    • Tonsilektomija vispārējā narkozē

      7 klīnikas

      Tonsilektomija vispārējā narkozē ir operācija, kuras laikā tiek izgrieztas aukslēju mandeles (tonsilas). Laiks, kas pēc operācijas jāpavada slimnīcā, parasti ir 24 stundas. Operēto zonu atjaunošanās ilgst 12−14 dienas, un šajā laikā pastāv liels brūču asiņošanas risks, tādēļ ir jāievēro saudzējošs režīms. Operācija jāveic, ja pie mandelēm ir izveidojies strutu perēklis vai paratonsilārs abscess, kā arī tad, ja mandeles pastāvīgi ir palielinātas un izraisa hronisku vai atkārtotu iekaisumu – tonsilītu.

    • Tonsilektomija apvienojumā ar adenoīdektomiju

      5 klīnikas

      Tonsilektomija apvienojumā ar adenoīdektomiju ir operācija, kuras laikā tiek izgrieztas aukslēju mandeles un adenoīdi un kura tiek veikta vispārējā narkozē. Gan aukslēju mandeļu, gan adenoīdu izgriešana tiek veikta caur muti. Operēto zonu atjaunošanās ilgst 12−14 dienas, un šajā laikā pastāv liels brūču asiņošanas risks, tādēļ ir jāievēro saudzējošs režīms. Operācija jāveic, ja bērnam ir elpošanas un rīšanas problēmas vai viņš bieži slimo ar augšējo elpceļu slimībām.

    • Adenoīdektomija

      43 klīnikas

      Adenoīdektomija ir adenoīdu izgriešanas operācija, kas tiek veikta vispārējā narkozē. Operācijas laikā ķirurgs caur pacienta muti izgriež limfātiskos audus jeb adenoīdus, kas izveidojušies aizdegunē, aiz mīkstajām aukslējām. Parasti šī operācija tiek veikta ķirurģijas dienas stacionārā. Operācija ir nepieciešama, ja bērns palielinātu adenoīdu dēļ elpo tikai caur muti, krāc, nemierīgi guļ vai bieži slimo ar augšējo elpceļu iekaisuma slimībām un ausu iekaisumiem.

    • Polipektomija

      125 klīnikas

      Polipektomija jeb polipu izgriešana ir ķirurģiska procedūra, kuru veic vispārējā narkozē un kuru izmanto deguna dobumu atbrīvošanai no polipiem. Pirms operācijas plānošanas parasti tiek veikta datortomogrāfija, lai novērtētu polipu ieaugšanas pakāpi un individuālās anatomiskās īpatnības. Vairumā gadījumu operācija tiek veikta ar endoskopisku metodi – skat. sadaļu „Deguna blakusdobumu funkcionālā endoskopiskā operācija (FESS)”.

    • Deguna blakusdobumu funkcionālā endoskopiskā operācija (FESS)

      16 klīniku

      Deguna blakusdobumu funkcionālā endoskopiskā operācija (FESS) jeb sinusu endoskopiskā operācija ir ķirurģiska procedūra, kuras mērķis ir izgriezt mīkstos audus vai kaulu struktūras, kas sašaurina sinusus (ar gaisu pildītus dobumus), un paplašināt dobumu atveres. Procedūra tiek veikta vispārējā narkozē, un laiks, kas pacientam jāpavada stacionārā, parasti ir 6−24 stundas. Indikācijas šādas operācijas veikšanai ir hronisks sinusīts, ko nav iespējams izārstēt ar medikamentiem, degunā vai augšžokļa dobumos izveidojušies polipi, sinusu audzēji u. c.

    • Deguna blakusdobumu endoskopiskā operācija (ilgāk par 45 minūtēm)

      22 klīnikas

      Deguna blakusdobumu funkcionālā endoskopiskā operācija jeb sinusu endoskopiskā operācija ir ķirurģiska procedūra, kuras mērķis ir izgriezt mīkstos audus vai kaulu struktūras, kas sašaurina sinusus (ar gaisu pildītus dobumus), un paplašināt dobumu atveres. Procedūra tiek veikta vispārējā narkozē, un laiks, kas pacientam jāpavada stacionārā, parasti ir 6−24 stundas. Indikācijas šādas operācijas veikšanai ir hronisks sinusīts, ko nav iespējams izārstēt ar medikamentiem, degunā vai augšžokļa dobumos izveidojušies polipi, sinusu audzēji u. c.

    • Vidusauss drenāža

      39 klīnikas

      Vidusauss drenāža ir procedūra, kuras mērķis ir atbrīvot vidusausi no šķidruma vai gļotām. Šīs procedūras laikā caur bungplēvītes atveri tiek izsūknēts šķidrums no vidusauss dobuma. Ja nepieciešams, tiek veikta arī bungplēvītes šuntēšana. Šuntēšanas laikā bungplēvītes atverē tiek ievietota neliela plastmasas caurulīte (šunts), kas nodrošina šķidruma atteci no vidusauss. Indikācijas šīs procedūras veikšanai ir bieži vai ilgstoši vidusauss iekaisumi, kā arī dzirdes pasliktināšanās, ko izraisījusi šķidruma uzkrāšanās.

    • Deguna starpsienas plastika – septoplastika

      12 klīniku

      Septoplastika ir operācija deguna starpsienas deformācijas koriģēšanai. Operācijas laikā ar īpašu instrumentu palīdzību tiek koriģēta deguna starpsienas skrimšļu vai kaulu daļa un piešķirta tai taisna vertikāla forma. Pie deguna starpsienas no divām pusēm tiek nostiprinātas plastmasas plāksnītes, kas nodrošina jaunās formas saglabāšanos un veicina audu ātrāku atjaunošanos pēc operācijas. Plāksnītes tiek izņemtas apmēram nedēļu pēc operācijas, kad pacients ierodas uz kontroles apskati. Operācija parasti tiek veikta vispārējā narkozē.

    • Mīksto aukslēju koblācija

      18 klīniku

      Mīksto aukslēju koblācija jeb koblācijas palatoplastika ir mazinvazīva procedūra, ko izmanto krākšanas novēršanai. Koblācijas aparāts izmanto zemas frekvences radioviļņus, ar kuru palīdzību mīksto aukslēju audos tiek izveidoti sīki kanāliņi. Nākamo nedēļu laikā, reaģējot uz šīm izmaiņām, notiek pastiprināta saistaudu veidošanās, kā rezultātā mīkstās aukslējas kļūst stingrākas, samazinās to vibrācija un krākšana mazinās vai pat pazūd pavisam. Procedūra tiek veikta ar vietējo anestēziju, un hospitalizācija nav nepieciešama.

    • Vizīte pie otorinolaringologa

      190 klīniku

      Otorinolaringologs jeb ausu, deguna un kakla ārsts ir ārsts, kurš nodarbojas ar ausu, deguna, aizdegunes un rīkles slimību diagnostiku un ārstēšanu. Šī speciālista konsultācija var būt nepieciešama akūtu ausu, kakla vai deguna slimību (piemēram, vidusauss iekaisuma vai angīnas) gadījumā, kā arī tad, ja ir saasinājušās hroniskas slimības (piemēram, hronisks tonsilīts, balss aizsmakums). Pirmā ambulatorā apmeklējuma laikā otorinolaringologs parasti veic pacienta apskati un izsniedz nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un analīzēm. Ārsts arī sniedz ieteikumus par ausu, kakla un deguna slimību profilaksi vai turpmāko ārstēšanas procesu.