Neiroloģija

Neiroloģija

Neiroloģija ir medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas uzbūvi, tās funkcijas, attīstību, kā arī nervu slimības. Ar nervu sistēmas un muskulatūras slimību diagnostiku un ārstēšanu nodarbojas neirologi. Pacientu ārstēšanā neirologi neizmanto ķirurģiskas metodes, un tā arī ir galvenā atšķirība starp neirologiem un neiroķirurgiem. Neiroķirurgi ārstē lielākoties tādas nervu sistēmas slimības, kam nepieciešama ķirurģiska operācija, piemēram, smadzeņu audzējus, muguras nervu iespiešanu, galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas, galvaskausa iekšējos asinsizplūdumus, likvora (muguras smadzeņu šķidruma) cirkulācijas traucējumus u. c. Savukārt neirologu kompetencē ir galvenokārt tādas veselības problēmas kā epilepsija, neirodeģeneratīvās slimības, muskuļu distrofija, smadzeņu infarkts, Parkinsona slimība, Alcheimera slimība, migrēna, izkaisītā skleroze, amiotrofā laterālā skleroze, kā arī hronisku nervu sāpju izpēte un ārstēšana.

Pie neirologa pacienti parasti nokļūst ar ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista nosūtījumu. Smadzeņu infarkta (jeb išēmiskā insulta) un citu strauji noritošu slimību gadījumā ārstēšana tiek sākta jau neatliekamās palīdzības nodaļā. Smadzeņu infarkta akūtajā fāzē ārstēšanai tiek izmantota trombolīze vai trombektomija, kas palīdz samazināt išēmijas izraisītos smadzeņu bojājumus.

Dažādām neiroloģiskajām problēmām ir nepieciešama atšķirīga pieeja, kas ir atkarīga arī no pacienta vecuma un dzimuma. Bērnu nervu un muskuļu sistēmas slimības ir citādas nekā ieaugušajiem, un tādēļ ar tām nodarbojas īpaši bērnu neirologi. Bērnu neirologa uzdevums ir noskaidrot neiroloģisko slimību cēloņus, to izraisīto bojājumu veidus un lokalizāciju nervu vai muskuļu sistēmā. Bērnu neirologs cieši sadarbojas ar ģenētikas speciālistiem, jo daudzas ģenētiski pārmantotās slimības izpaužas tieši bērnībā kā atpalicība attīstībā vai citi neiroloģiski simptomi.

Centrālās nervu sistēmas (galvas un muguras smadzeņu) izmeklējumiem vispiemērotākā ir magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) un datortomogrāfija (CT). Ar datortomogrāfijas palīdzību veikto galvas izmeklējumu gadījumā uzskatāmākus rezultātus var iegūt, izmantojot kontrastvielu, kas ļauj labāk vizualizēt bojātās vietas, kā arī novērtēt smadzeņu un kakla artēriju stāvokli. Starp jaunākajiem neiroradioloģisko izmeklējumu veidiem ir funkcionālā magnētiskās rezonanses tomogrāfija (fMRT), magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA), magnētiskās rezonanses spektroskopija (MRS) un galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses traktogrāfija.

Neaizstājama metode perifērās nervu sistēmas un muskuļu sistēmas slimību diagnostikā ir elektroneiromiogrāfija (EMG). Elektroneiromiogrāfija ir droša un nesāpīga izmeklēšanas procedūra, kuras laikā tiek izmērīta elektriskā aktivitāte muskuļos un ātrums, kādā elektriskie impulsi pārvietojas pa nervu šķiedrām. Ar šī izmeklējuma palīdzību iespējams konstatēt sensoro un kustību nervu bojājumus un novērtēt muskuļu elektrisko aktivitāti. Savukārt elektriskās aktivitātes izpēte palīdz identificēt iedzimtas muskuļu slimības vai muskuļu distrofiju.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie neirologa

      167 klīnikas

      Neirologs ir ārsts, kurš nodarbojas ar centrālās un perifērās nervu sistēmas slimību diagnostiku, uzraudzību, profilaksi un neķirurģisku ārstēšanu. Neirologa kompetencē ir visi jautājumi, kas saistīti ar visdažādākajiem simptomiem un slimībām, tostarp reiboņiem, atmiņas traucējumiem, muguras un galvas sāpēm, epilepsiju, Parkinsona slimību un Alcheimera slimību. Pirmā apmeklējuma laikā neirologs parasti veic pacienta apskati, kā arī izsniedz nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un analīzēm. Neirologs arī sniedz ieteikumus par nervu sistēmas slimību profilaksi vai turpmāko ārstēšanas procesu.