Psihiatrija

Psihiatrija

Psihiatrija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar psihisku traucējumu izpēti, ārstēšanu un turpmāko novērošanu. Psihiatrs atšķiras no psihologa galvenokārt ar to, ka psihiatram ir tiesības veikt psihisku slimību diagnostiku un ārstēšanu. Savukārt psihologs nodarbojas ar vieglākiem psihiskiem traucējumiem (piemēram, parastām fobijām, trauksmes stāvokļiem, vieglu depresiju u. tml.) un psihoterapiju. Psihiatrs sniedz palīdzību pacientiem, kuriem ir smagāki psihiskie traucējumi, smaga depresija, psihotiski stāvokļi un personības traucējumi, kas prasa ārstēšanu ar medicīniskiem preparātiem vai hospitalizāciju. Izplatītākie psihiskie traucējumi, ar kuriem nodarbojas psihiatrs, ir depresija, ģeneralizētā trauksme, sociofobija, panikas lēkmes, psihiskas izcelsmes ēšanas traucējumi (tostarp anoreksija un bulīmija), obsesīvi kompulsīvie traucējumi, bipolārie traucējumi, dažādas atkarības, psihozes un personības traucējumi.

Psihiatrijā galvenās izmeklējumu metodes ir sarunas ar pacientu, psihiatriskās intervijas un pacienta novērošana. Ja nepieciešams, tiek veikti arī psiholoģiskie izmeklējumi (dažādi psiholoģiskie testi) un nervu sistēmas vizualizācijas metodes, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfija (CT), magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT), traktogrāfija (traktu vizualizācijas metode) un funkcionālā magnētiskās rezonanses tomogrāfija (fMRT). Mūsdienu psihiatrijā saslimšanas riska novērtēšanai tiek izmantoti arī ģenētiskie izmeklējumi. Daži gēnu kopumi var tikt mantoti no paaudzes paaudzē un, piemēram, kļūt par cēloni šizofrēnijas izpausmēm vai cilvēka agresīvai uzvedībai.

Pirms psihiatriskās diagnozes apstiprināšanas ir nepieciešams ar izmeklējumu palīdzību izslēgt citas analoģiskas fiziskās vai somatiskās slimības. Stāvokļus, kas līdzinās psihiskiem traucējumiem, var izraisīt, piemēram, vairogdziedzera funkciju problēmas, aknu vai nieru slimības un saindēšanās ar medicīniskiem preparātiem. Atmiņas traucējumu cēlonis var būt arī B12 vitamīna trūkums organismā, savukārt zems glikozes līmenis asinīs var ietekmēt apziņu un izraisīt apjukumu. Lai diagnosticētu sarežģītākus psihiskos traucējumus, ir ļoti svarīgi iegūt informāciju par pacienta radiniekiem, kā arī informāciju no citiem speciālistiem, kuriem ir bijusi saskarsme ar attiecīgo pacientu.

Noteikti nav neviena iemesla, lai atliktu psihiatra apmeklējumu vai no tā baidītos, jo savlaicīga ārstēšana var novērst būtiskas sociālās problēmas un darbspēju zudumu psihiatriskas slimības rezultātā. Saistībā ar vieglām psihiskām problēmām un stresu ir lietderīgi vispirms vērsties pie ģimenes ārsta vai psihologa.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie psihiatra

      162 klīnikas

      Psihiatrs ir speciālists, kurš nodarbojas ar psihisku traucējumu un slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Pirmā vizīte pie psihiatra ilgst aptuveni 60 minūtes. Apmeklējuma laikā ārsts rada brīvu atmosfēru, iztaujā pacientu par aktuālo problēmu un slimības fonu. Ja nepieciešams, psihiatrs veic papildu testus situācijas noskaidrošanai un nosūta uz analīzēm vai izmeklējumiem. Psihiatrs kopā ar pacientu meklē piemērotāko risinājumu pacienta garīgās vai psihiatriskās veselības traucējumu novēršanai.