Psiholoģija

Psiholoģija

Psiholoģija ir zinātne, kura nodarbojas ar garīgo un uzvedības procesu un to mijiedarbības izpēti un kuras uzmanības centrā ir cilvēka dvēseles daba un tās izpausmes. Klīniskā jeb medicīniskā psiholoģija ir specialitāte, kura izmanto psiholoģiskās zināšanas, lai izprastu, prognozētu un mazinātu garīgos, emocionālos, psiholoģiskos un uzvedības traucējumus un novirzes. Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību, kurš nodarbojas ar cilvēku psiholoģisko jeb dvēselisko problēmu izpēti, sniedz šajā jomā konsultācijas un veic ārstēšanu. Klīniskais psihologs novērtē cilvēka intelektuālo attīstību, domu gājienu, kā arī personības īpatnības un traucējumus. Psihologs palīdz cilvēkiem pārvarēt emocionālo spriedzi, cīnīties ar depresiju, atbrīvoties no vispārīgām fobijām un trauksmes stāvokļiem, kā arī uzlabot savstarpējās attiecības. Atšķirībā no psihiatra psihologam nav tiesību izrakstīt medikamentus. Atšķiras arī izglītības ieguve – psihiatri absolvē medicīnas augstskolu un pēc tam iziet rezidentūru psihiatrijā, savukārt psihologi apgūst īpašu studiju programmu parastā universitātē. Psihiatrs var novērtēt, diagnosticēt un ārstēt psihiskus traucējumus un kontrolēt slimības gaitu. Psihologs izmanto dažādas konsultēšanas un psihoterapijas metodes pieņemšanas laikā. Izplatītākās psihoterapijas metodes ir kognitīvi biheiviorālā terapija, grupu terapija, ģimenes terapija un psihoanalītiskā terapija.

Izplatītākās psiholoģijas skolas ir psihoanalītiskā pieeja (kas ietver psihoanalītisko terapiju), uzvedības jeb biheiviorālā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija un humānistiskā psiholoģija.

Psihoanalītiskās terapijas pamatā ir viedoklis, ka cilvēka uzvedību, domas un nostādnes lielā mērā ietekmē psihes bezapziņas daļa un tās nepakļaujas apzinātai paškontrolei. Pieņemšanas laikā psihoterapeits mudina pacientu pašu runāt par savām sajūtām un palīdz saprast viņa zemapziņas vajadzības un motīvus, kā arī saikni starp viņa uzvedību un bērnībā piedzīvotajiem notikumiem. Psihoanalītiskās terapijas mērķis ir palielināt cilvēka apzināto kontroli pār savu dzīvi un darbību.

Kognitīvi biheiviorālā terapija balstās uz pārliecību, ka negatīvas domas izraisa negatīvas emocijas, uz kurām reaģē organisms un kuras noved pie cilvēka neadekvātas uzvedības vai izvairīšanās no noteiktām darbībām. Līdz ar to jūtas un emocijas, kas cilvēku satrauc, un viņa problemātiskā uzvedība ir rezultāts, ko izraisa viņa negatīvā attieksme pret dažādām dzīves situācijām un negatīvais domāšanas veids. Tiek uzskatīts, ka negatīvu domu cēlonis ir personiskās nostādnes un dzīves laikā apgūtie izdzīvošanas noteikumi. Pastāv vairāki kognitīvi biheiviorālās terapijas veidi, un dažādu problēmu gadījumā tiek izmantotas atšķirīgas metodikas.

Grupu terapija ir metode, kas palīdz atvērties un risināt savas psiholoģiskās problēmas ar citu cilvēku palīdzību. Grupu terapijas laikā tiek apgūti pašpalīdzības paņēmieni, kas ļauj tikt galā ar trauksmi, stresu un izdegšanu, kā arī izvairīties no depresijas. Grupu terapijas laikā apspriestās tēmas nav saistītas ar grupas dalībnieku personīgo dzīves grūtību un problēmu iztirzāšanu, bet vērstas uz pašpalīdzības iemaņu attīstību kopumā. Terapijas mērķis ir apgūt iemaņas, kas palīdz labāk pārvarēt dzīves grūtības. Grupu terapijas dalībnieki bieži sasniedz iekšējā miera un sevis pieņemšanas stāvokli, kas savukārt uzlabo spēju kontrolēt savas emocijas.

Ģimenes terapija ir vērsta uz ģimenes locekļu starpā radušos konfliktu un problēmu risināšanu. Psihoterapijā šī metode ir plaši izplatīta, un tās ietvaros speciālists sistemātiski palīdz risināt problēmas, kas cilvēkiem radušās attiecībās ar tuviniekiem un citām viņu dzīvē nozīmīgām personām. Ģimenes terapijas mērķis ir uzlabot ģimenes locekļu savstarpējo sapratni un sniegt atbalstu dažādu iekšējo krīžu pārvarēšanā. Terapijas rezultātā var, piemēram, palielināties ģimenes labklājība, uzlaboties savstarpējā sapratne un gūts emocionālais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem. Turklāt tiek attīstītas arī savstarpējo attiecību problēmu risināšanas iemaņas.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie psihologa

      21 klīnika

      Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību, kurš nodarbojas ar cilvēku psiholoģisko jeb emocionālo problēmu izpēti, sniedz šajā jomā konsultācijas un veic ārstēšanu. Klīniskais psihologs novērtē cilvēka intelektuālās attīstības līmeni, domu gājienu, kā arī personības īpatnības un traucējumus. Psihologs var palīdzēt pārvarēt emocionālo spriedzi, cīnīties ar depresiju, atbrīvoties no vispārīgām fobijām un pastiprinātas trauksmes stāvokļiem, kā arī uzlabot cilvēku savstarpējās attiecības. Atšķirībā no psihiatra parastam psihologam nav tiesību izrakstīt medikamentus. Apmeklējuma laikā psihologs izmanto dažādas konsultēšanas un psihoterapijas metodes. Izplatītākās ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, grupu terapija, ģimenes terapija un psihoanalītiskā terapija.

    • Vizīte pie dietologa

      22 klīnikas

      Dietologs jeb uztura konsultants ir veselības aprūpes darbinieks ar šauru specializācijas jomu, kurš nodarbojas ar pacienta ēšanas ieradumu un aktivitāšu korekciju. Dietologs palīdz padarīt uzturu veselīgāku un izveido individuālu plānu katram pacientam. Dietologa darba mērķis ir panākt pacienta ķermeņa svara samazināšanos vai, ja nepieciešams, gluži otrādi – palielināšanos, lietojot sabalansētu un veselīgu uzturu un veicot mērenas fiziskās aktivitātes. Atbrīvošanās no liekā svara (tauku satura samazināšana organismā) un veselīgs uzturs ir īpaši svarīgi faktori hronisku slimību (piemēram, diabēta, hipertensijas u.c.) profilaksē un ārstēšanā.