Radioloģija

Radioloģija

Radioloģija ir medicīnas nozare, kas izmanto daudzveidīgas vizualizācijas metodes dažādu slimību diagnostikai un ārstēšanai. Turpmāk ir sniegts neliels ieskats dažādās vizualizācijas metodēs un tajā, kā tās tiek izmantotas klīniskajā praksē.

Rentgenoloģiskie izmeklējumi

Rentgenoloģiskie izmeklējumi ir visizplatītākais radioloģijas izmeklējumu veids. Šiem izmeklējumiem tiek izmantots jonizējošs starojums, respektīvi, rentgenstari. Taču, pateicoties mūsdienu progresīvajai aparatūrai, starojuma deva ir tik maza, cik vien tas ir iespējams, un arī izmeklējuma procedūras laiks ir īss. Visbiežāk ar rentgenogrammas palīdzību tiek vizualizēts krūškurvis (plaušas), mugurkauls, kā arī dažādi citi kauli un locītavas (piemēram, traumu gadījumā). Zobārstniecībā izmanto ortopantomogrammas jeb panorāmas rentgenu, kas ļauj vienā uzņēmumā aplūkot visu mutes dobumu. Rentgenoloģisko izmeklējumu laikā dažkārt tiek lietotas arī dažādas kontrastvielas, piemēram, lai novērtētu zarnu caurlaidību un kuņģa-zarnu trakta funkcijas.

Mamogrāfija

Mamogrāfija ir rentgenoloģisks krūts dziedzeru izmeklējums. Tā veikšanai izmanto īpašu aparātu, un tā mērķis ir agrīnā stadijā konstatēt dažādas piena dziedzeru slimības, tostarp krūts vēzi. Krūts dziedzeru uzņēmumi parasti tiek veikti divus dažādos rakursos, kas ļauj precīzi noteikt slimības perēkļa atrašanās vietu. Ar mamogrāfijas palīdzību iespējams marķēt audzēja perēkli ar speciālu metāla harpūnu, kas atvieglo tā izņemšanu operācijas laikā.

Ultrasonogrāfija (USG)

Veicot izmeklēšanu ar ultraskaņu jeb ultrasonogrāfiju, dažādu orgānu attēlojums tiek iegūts ar ultraskaņas viļņu palīdzību. Tā kā, strādājot ar šo metodi, netiek izmantots nekāds starojums, ar to veiktie izmeklējumi ir pilnībā nekaitīgi. Ultrasonogrāfija regulāri tiek izmantota arī grūtniecības gaitas novērošanā. Ar ultraskaņas palīdzību lielākoties tiek izmeklēti iekšējie orgāni, vairogdziedzeris, asinsvadu sistēma, locītavas un mīkstie audi. Turklāt ultrasonogrāfija nodrošina iespēju noteikt asins plūsmas virzienu un izmērīt tās ātrumu asinsvados (piemēram, kāju asinsvados, lai novērstu trombozi). Ar ultraskaņu nav iespējams izmeklēt plaušas, kuņģi, zarnu traktu un skeleta sistēmu. Ultraskaņa tiek izmantota arī biopsijas paraugu noņemšanā, kā arī stentu un drenāžu ievietošanā.

Datortomogrāfija (CT)

Datortomogrāfijas izmeklējumos tiek izmantots rentgena starojums, lai iegūtu dažādu cilvēka organisma daļu attēlojumu šķērsgriezumā pa slāņiem vai telpisku attēlu. Sakarā ar to, ka datortomogrāfijas gadījumā apstarošanas slodze, proti, starojuma deva ir lielāka nekā parastu rentgenoloģisko izmeklējumu laikā, CT izmanto tikai tad, ja pēc tā ir konkrēta nepieciešamība. Dažos gadījumos pirms izmeklējuma veikšanas pacienta vēnā tiek ievadīta kontrastviela, kas ļauj iegūt precīzāku attēlu. Bez kontrastvielas veiktu izmeklējumu rezultātā tiek iegūti natīvi attēli. Datortomogrāfiju var izmantot, piemēram, galvas (tostarp smadzeņu), kakla, sirds, plaušu, vēdera, iegurņa un mugurkaula izmeklēšanai.

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT)

Magnētiskās rezonanses izmeklējumos attēla iegūšanai tiek izmantots nevis rentgena starojums, bet gan spēcīgs magnētiskais lauks. Tādēļ magnētiskās rezonanses izmeklējumi nerada riskus, kas saistīti ar jonizējoša starojuma iedarbību. Tāpat kā datortomogrāfijā, arī magnētiskās rezonanses tomogrāfijā, lai atvieglotu slimības perēkļu konstatēšanu, var tikt izmantota kontrastviela. Ar magnētiskās rezonanses palīdzību iespējams apskatīt, piemēram, galvas zonu, dažādas locītavas, muguras smadzenes, vēdera dobumu, iegurņa zonu, kā arī sirdi un asinsvadus.

Angiogrāfija

Angiogrāfiju izmanto asinsvadu apskatīšanai no iekšpuses. Tā ļauj novērtēt artēriju, vēnu un sirds dobuma stāvokli. Izmeklējuma laikā asinsvados tiek ievadīta kontrastviela, kas uzlabo uzskatāmību. Lai novērtētu asinsvadu stāvokli, ar speciālas rentgena aparatūras palīdzību tiek veikta uzņēmumu sērija, kurā redzama kontrastvielas kustība pa asinsvadiem. Pēc tam pastāv iespēja, izmantojot katetru, paplašināt sašaurināto asinsvada daļu un ievietot sašaurinājumā metāla konstrukciju jeb stentu. Angiogrāfija var tikt apvienota arī ar datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses tomogrāfiju.

Pakalpojumi:

    • Apakšējo ekstremitāšu vēnu ultrasonogrāfija

      177 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Apakšējo ekstremitāšu vēnu ultrasonogrāfija ļauj novērtēt dziļo un virspusējo vēnu sistēmu un diagnosticēt trombozi un vēnu vārstuļu mazspēju. Ultrasonogrāfijā netiek izmantots jonizējošs starojums. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Vairogdziedzera ultrasonogrāfija

      30 klīniku

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj novērtēt vairogdziedzera izmēru un struktūru, konstatēt tajā cistas vai mezglus. Ultrasonogrāfijā netiek izmantots jonizējošs starojums. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Vēdera dobuma ultrasonogrāfija

      209 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj novērtēt vēdera dobuma orgānu (aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera u.c.) struktūru un identificēt slimības izraisītas izmaiņas. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Locītavu ultrasonogrāfija

      184 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Locītavu ultrasonogrāfija ļauj novērtēt saišu, cīpslu un muskuļu struktūru un konstatēt šķidruma uzkrāšanos locītavas somiņā. Ar ultrasonogrāfijas palīdzību ir iespējams novērot locītavas kustības reāllaikā un, pateicoties tam, pamanīt dažādus funkcionālus traucējumus un tādējādi palielināt izmeklējumu diagnostisko precizitāti. Taču atšķirībā no rentgenogrāfijas izmeklējumiem ultrasonogrāfija sniedz maz informācijas par kaulu struktūrām. Ultrasonogrāfijas priekšrocība ir tāda, ka tās laikā netiek izmantots jonizējošs starojums. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo diagnostikas metodi var lietot arī grūtniecības laikā

    • Piena dziedzeru ultrasonogrāfija

      24 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences skaņas viļņu palīdzību. Ultrasonogrāfijas izmeklējums ļauj novērtēt piena dziedzeru struktūru un pienvadu platumu, diagnosticēt jaunveidojumus un precizēt to izcelsmi, proti, noskaidrot, vai tā ir labdabīga, ar šķidrumu pildīta cista vai ciets mezgls, kas prasa papildus veikt audu parauga analīzi. Taču ultrasonogrāfijas jutīgums pret kalcija mikronogulsnējumiem ir ierobežots, un to identificēšanai ir piemērotāks rentgenoloģiskais izmeklējums. Lai precīzāk novērtētu piena dziedzeru slimības, visbiežāk ir nepieciešams izmantot abas izmeklējumu metodes – gan ultrasonogrāfiju, gan mamogrāfiju. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo diagnostikas metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Transvaginālā ultrasonogrāfija

      27 klīnikas

      Transvaginālā ultrasonogrāfija jeb sonohisterogrāfija ir izmeklējums ar ultraskaņas palīdzību, kas ļauj novērtēt dzemdes un olnīcu izmērus un struktūru. Ultrasonogrāfijai ir svarīga nozīme labdabīgu slimību (endometrija polipu, miomas mezglu) un ļaundabīgu veidojumu diagnostikā un ārstēšanas plānošanā. Transvaginālā ultrasonogrāfija tiek izmantota arī grūtniecības laikā, lai novērtētu augļa izmērus un ģenētiskos riskus.

    • Gūžas locītavas rentgens

      46 klīnikas

      Gūžas locītavas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota gūžas locītavas kaulu struktūru stāvokļa sākotnējai novērtēšanai. Šis izmeklējums tiek lietots, piemēram, lai diagnosticētu traumatiskus vai vecuma izraisītus locītavas bojājumus.

    • Deguna blakusdobumu rentgens

      197 klīnikas

      Deguna blakusdobumu (paranazālo sinusu) rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota sinusīta jeb deguna blakusdobumu iekaisuma diagnosticēšanai.

    • Mamogrāfija

      148 klīnikas

      Mamogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota krūts vēža diagnosticēšanai.

    • Mugurkaula krustu daļas rentgens

      184 klīnikas

      Mugurkaula krustu daļas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu veids, ko izmanto mugurkaula krustu daļas slimību sākotnējai diagnosticēšanai (traumu, pārslodzes vai vecuma izraisītu izmaiņu gadījumā).

    • Ceļa locītavas rentgens

      181 klīnika

      Ceļa locītavas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu veids, ko izmanto kaulu struktūru sākotnējai novērtēšanai un patoloģiju (piemēram, locītavas nodiluma vai lūzuma) diagnosticēšanai.

    • Krūškurvja rentgens

      207 klīnikas

      Krūškurvja rentgens ir viens no izplatītākajiem radioloģisko izmeklējumu veidiem, ko izmanto plaušu slimību sākotnējai diagnosticēšanai (plaušu karsoņa, tuberkulozes vai audzēju gadījumā).

    • Zoba rentgenuzņēmums

      283 klīnikas

      Zoba rentgenuzņēmums ir vienkārša un informatīva izmeklējuma metode, ko izmanto stomatoloģiskās ārstēšanas plānošanai un rezultātu novērtēšanai. Rentgenuzņēmums ļauj apskatīt zoba struktūru un to ietverošo audu stāvokli, palīdz noteikt kariesa dziļumu un apmērus, identificēt zobu attīstības traucējumus un novērtēt kaulaudu stāvokli paradontīta vai peridontīta gadījumā. Zoba rentgens ir saistīts ar ļoti nelielu radiācijas devu.

    • Panorāmas rentgenuzņēmums

      288 klīnikas

      Panorāmas rentgenuzņēmums ir vienkārša un informatīva izmeklējuma metode, ko izmanto stomatoloģiskās ārstēšanas plānošanai un rezultātu novērtēšanai. Panorāmas rentgenuzņēmums palīdz precīzāk novērtēt zobu struktūru un tos ietverošo audu stāvokli. Patlaban tiek izmantotas vairākas dažādas panorāmas rentgena programmas, kas atšķiras rentgena staru leņķa ziņā un atkarībā no izmeklējuma mērķa vizualizē visus zobus vai tikai noteiktu žokļa daļu. Rentgenuzņēmums palīdz precīzāk ieplānot implanta atrašanās vietu, noteikt kariesa dziļumu un apmērus, diagnosticēt zobu attīstības traucējumus, kā arī novērtēt kaulaudu stāvokli paradontīta vai peridontīta gadījumā. Zoba panorāmas rentgens ir saistīts ar ļoti nelielu radiācijas devu.

    • 3D rentgens vienam žoklim

      19 klīniku

      Ja parasts rentgens ļauj iegūt divu dimensiju attēlu, tad 3D rentgena izmeklējumā attiecīgā galvas daļa tiek vizualizēta trijās dimensijās, radot telpisku attēlu, kas ļauj precīzāk saskatīt dažādu anatomisko struktūru īpatnības un pēc tam ņemt tās vērā, veicot ārstēšanas procedūras. 3D izmeklējuma laikā aparāts izveido simtiem dažādu izmeklējamās zonas slāņu attēlu dažādos leņķos, kas pēc tam ar īpašas datorprogrammas palīdzību tiek apvienoti vienā trīsdimensiju objektā. Šis izmeklējums atvieglo operācijas vai implantēšanas plānošanu, sarežģītu slimību diagnostiku, kā arī sakodiena, mīksto audu vai žokļa locītavu stāvokļa novērtēšanu. Atkarībā no izmeklējuma mērķa iespējams vizualizēt vienu žokļa pusi, visu žokli vai abus žokļus. 3D rentgens ir saistīts ar nedaudz lielāku radiācijas devu nekā parasts zobu rentgens.

    • 3D rentgens vienai žokļa pusei

      14 klīniku

      Ja parasts rentgens ļauj iegūt divu dimensiju attēlu, tad 3D rentgena izmeklējumā attiecīgā galvas daļa tiek vizualizēta trijās dimensijās, radot telpisku attēlu, kas ļauj precīzāk saskatīt dažādu anatomisko struktūru īpatnības un pēc tam ņemt tās vērā, veicot ārstēšanas procedūras. 3D izmeklējuma laikā aparāts izveido simtiem dažādu izmeklējamās zonas slāņu attēlu dažādos leņķos, kas pēc tam ar īpašas datorprogrammas palīdzību tiek apvienoti vienā trīsdimensiju objektā. Šis izmeklējums atvieglo operācijas vai implantēšanas plānošanu, sarežģītu slimību diagnostiku, kā arī sakodiena, mīksto audu vai žokļa locītavu stāvokļa novērtēšanu. Atkarībā no izmeklējuma mērķa iespējams vizualizēt vienu žokļa pusi, visu žokli vai abus žokļus. 3D rentgens ir saistīts ar nedaudz lielāku radiācijas devu nekā parasts zobu rentgens.

    • 3D rentgens abiem žokļiem

      66 klīnikas

      Ja parasts rentgens ļauj iegūt divu dimensiju attēlu, tad 3D rentgena izmeklējumā attiecīgā galvas daļa tiek vizualizēta trijās dimensijās, radot telpisku attēlu, kas ļauj precīzāk saskatīt dažādu anatomisko struktūru īpatnības un pēc tam ņemt tās vērā, veicot ārstēšanas procedūras. 3D izmeklējuma laikā aparāts izveido simtiem dažādu izmeklējamās zonas slāņu attēlu dažādos leņķos, kas pēc tam ar īpašas datorprogrammas palīdzību tiek apvienoti vienā trīsdimensiju objektā. Šis izmeklējums atvieglo operācijas vai implantēšanas plānošanu, sarežģītu slimību diagnostiku, kā arī sakodiena, mīksto audu vai žokļa locītavu stāvokļa novērtēšanu. Atkarībā no izmeklējuma mērķa iespējams vizualizēt vienu žokļa pusi, visu žokli vai abus žokļus. 3D rentgens ir saistīts ar nedaudz lielāku radiācijas devu nekā parasts zobu rentgens.

    • Plaukstas un spieķkaula locītavas rentgens

      191 klīnika

      Plaukstas un spieķkaula locītavas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota spieķkaula un elkoņa kaula apakšējās daļas, kā arī plaukstas pamatnes kaulu sākotnējai novērtēšanai lūzumu gadījumā. Plaukstas un spieķkaula locītavas rentgens tiek izmantots arī artrožu un artrītu diagnosticēšanai.

    • Pleca locītavas rentgens

      177 klīnikas

      Pleca locītavas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota pleca locītavas kaulu struktūru novērtēšanai, kā arī slimību un traumu (piemēram, locītavas artrozes, izmežģījuma vai lūzuma) sākotnējai diagnosticēšanai.

    • Mugurkaula kakla daļas rentgens

      175 klīnikas

      Mugurkaula kakla daļas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu veids, ko izmanto mugurkaula kakla daļas stāvokļa novērtēšanai un slimību sākotnējai diagnosticēšanai (galvenokārt kakla traumu vai vecuma izraisītu izmaiņu (artrožu) gadījumā).

    • Apakšstilba un pēdas locītavas rentgens

      176 klīnikas

      Apakšstilba un pēdas locītavas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota apakšstilba un pēdas locītavas kaulu struktūru novērtēšanai, kā arī slimību un traumu (piemēram, lūzuma, artrozes vai artrīta) sākotnējai diagnosticēšanai.

    • Papēža kaula rentgens

      54 klīnikas

      Papēža kaula rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota papēža kaula struktūras novērtēšanai, kā arī slimību un traumu (piemēram, lūzuma, papēža kaula izauguma un citu kaula izmaiņu) sākotnējai diagnosticēšanai.

    • Pēdas rentgens

      176 klīnikas

      Pēdas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu metode, kas tiek izmantota pēdas kaulu struktūru (pēdas pamata, pleznas, falangu) novērtēšanai, kā arī slimību un traumu (piemēram, lūzuma, pēdas velves plakanuma, pēdas locītavas deformācijas, artrozes vai atrīta) sākotnējai diagnosticēšanai.

    • Mugurkaula krūšu daļas rentgens

      42 klīnikas

      Mugurkaula krūšu daļas rentgens ir radioloģisko izmeklējumu veids, ko izmanto mugurkaula krūšu daļas stāvokļa novērtēšanai, kā arī slimību un traumu sākotnējai (piemēram, osteoporozes izraisītu mugurkaula bojājumu, skriemeļu lūzumu, vecuma izraisītu starpskriemeļu disku un locītavu izmaiņu) diagnosticēšanai.