Pulmonoloģija

Pulmonoloģija

Pulmonoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar plaušu slimību diagnostiku, ārstēšanu un izpēti. Plaušu slimību ārstēšana var notikt gan ambulatori (apmeklējot poliklīniku), gan stacionāri (slimnīcā). Jo augstāks ir primārās veselības aprūpes līmenis valstī, jo retāk tās iedzīvotājiem rodas nepieciešamība vērsties pie pulmonologa, lai diagnosticētu un ārstētu plaušu slimības. Plaušu slimību diagnosticēšana nav viegla, jo tām visām ir visai līdzīgi simptomi.

Akūts vai hronisks klepus ir biežākie simptomi, kas liek pacientiem meklēt pulmonologa palīdzību. Klepus un krēpu izdalīšanās, kā arī elpas trūkums jeb aizdusa ir nespecifiski simptomi, kas saistīti ar elpceļu slimībām. Tas nozīmē, ka šādi simptomi var būt ļoti daudzu slimību gadījumā. Un tikai kopsakarībā ar citiem simptomiem vai uz analīžu rezultātu pamata klepu iespējams saistīt ar kādu konkrētu slimību. Klepu var izraisīt plaušu karsonis, plaušu tuberkuloze, plaušu vēzis, plaušu sarkoidoze, plaušu fibroze, pleirīts, plaušu hlamidioze, kā arī parastas augšējo elpceļu vīrusa infekcijas. Turklāt respiratorās mazspējas cēlonis var būt arī kāda sirds slimība.

Plaušu slimību diagnostikas metodes

Plaušu izmeklējumiem bieži tiek izmantotas radioloģijas metodes, no kurām visizplatītākā metode ir krūškurvja rentgens. Ar plaušu rentgenu nereti sākas rūpīgāka pulmonoloģisko slimību diagnostika. Sarežģītos gadījumos, kad ar plaušu rentgena palīdzību nav iespējams noteikt precīzu diagnozi vai novērtēt slimības norisi, papildu rezultātu iegūšanas nolūkā var tikt izmantoti tādi izmeklējumi kā datortomogrāfija (CT), magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) vai pozitronu emisijas tomogrāfija (PET).

Spirogrāfija ir elpošanas funkciju / plaušu izmeklējumu metode, kas ļauj novērtēt plaušu apjomu un elastīgumu, kā arī elpceļu caurlaidību forsētas elpošanas laikā. Šis izmeklējuma veids labi noder, lai veiktu diagnostiku un novērtētu ārstēšanas efektivitāti astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) gadījumā. Spirogrāfija sniedz vairāk informācijas, ja procedūras laikā tiek izmantota viela, kas atslābina elpceļus, respektīvi, veikts bronhodilatācijas tests.

Svarīga plaušu slimību diagnostikas metode ir bronhoskopija jeb elpceļu endoskopija. Izmeklēšanai tiek izmantota īpaša optiska ierīce – fibrobronhoskops. Būtībā tas ir daudzfunkcionāls endoskops, kas sastāv no lokana vada ar gaismas avotu un videokameru / fotokameru galā un palīdz vizualizēt elpceļu iekšējo virsmu stāvokli. Ar tā palīdzību, ja nepieciešams, iespējams paņemt arī audu paraugus vai atbrīvot elpceļus no tajos iekļuvušiem svešķermeņiem.

Plaušu slimību diagnostikā tiek izmantotas arī divas invazīvas, proti, ķirurģiskas, metodes – mediastinoskopija un torakoskopija. Krūškurvja videnes (mediastinum) slimību gadījumā izmeklējumu veikšanai bieži izmanto mediastinoskopiju jeb videnes endoskopisku izmeklēšanu, piekļūstot pleiras dobumam. Parasti mediastinoskopiju veic krūškurvja ķirurgi, kuri nodarbojas arī ar citām plaušu slimību ārstēšanai nepieciešamām operācijām, tostarp izgriež no plaušām audzējus un to metastāzes.

Torakoskopija jeb pleiras dobuma endoskopiska vizualizācija ir paredzēta krūškurvja orgānu izmeklējumiem un tiek izmantota, lai identificētu audzējus un citus slimības izraisītus procesus. Šīs procedūras laikā ir iespējams arī paņemt audu paraugus, izgriezt nelielus audzējus, kā arī konstatēt citu bojājumu esamību un novietojumu.

Līdztekus citām metodēm arvien biežāk tiek izmantoti arī ģenētiskie izmeklējumi, kas ļauj novērtēt pārmantota plaušu vēža rašanās risku. Ģenētiskie izmeklējumi ir obligāti nepieciešami arī cistiskās fibrozes (mukoviscidozes) gadījumā.

Pakalpojumi:

    • Spirogrāfija

      17 klīniku

      Spirogrāfija ir izmeklējumu metode, kas rada iespēju grafiskā formā reģistrēt plaušu apjoma un elpceļu caurlaidības izmaiņas forsētas elpošanas laikā (ar maksimālo elpas dziļumu un ātrumu). Tā tiek plaši izmantota plaušu funkciju testēšanai un ļauj konstatēt plaušu darbības pavājināšanos dažādu slimību ietekmē. Šo izmeklējumu izmanto tādu izplatītu slimību kā astma un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) diagnostikai un ārstēšanas kontrolei.

    • Vizīte pie pulmonologa

      8 klīnikas

      Pulmonologs ir iekšķīgo slimību ārsts, kura specializācijas joma ir elpceļu slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana. Pulmonologa kompetencē ir hroniskas un akūtas plaušu slimības, piemēram, smagi plaušu karsoņi, astma, HOPS (hroniska obstruktīvā plaušu slimība), tuberkuloze, plaušu vēzis u.c. Pirmā apmeklējuma laikā pulmonologs parasti veic pacienta apskati un izsniedz nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un analīzēm. Pulmonologs sniedz arī konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar slimību profilaksi un turpmākā ārstēšanas procesa plānošanu. Izplatītākās diagnostikas metodes pulmonoloģijā ir auskultācija jeb plaušu izklausīšana, rentgens, spirometrija, krūškurvja datortomogrāfija un bronhoskopija.