Infekcijas slimības

Infekcijas slimības

Infektoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar dažādu infekcijas slimību diagnostiku, ārstēšanu un kontroli. Infekcijas slimības var izraisīt dažādas baktērijas, vīrusi, sēnītes un parazīti. Infekcijas slimība un infekcija nav viens un tas pats. Infekcija ir process, kura gaitā slimību izraisītāji iekļūst organisma audos, sāk tur vairoties un ar saviem dzīvības procesiem un izdalītajiem toksīniem izraisa organisma atbildes reakciju. Infekcijas slimību izplatīšanos, kā arī tās novēršanu ļoti lielā mērā ietekmē konkrētie slimības izraisītāji. Daži no tiem (piemēram, gripas vīruss) izplatās saskarē ar slimu cilvēku vai viņa izdalītajiem sekrētiem. Savukārt citas – mazāk lipīgas infekcijas slimības – izplatās tikai ilgstošas un/vai īpaša veida saskares rezultātā. Slimību izraisītāju izplatīšanās veidus iedala tiešajā izplatībā (izplatība tiešas saskares, gaisa-pilienu un hemkontaktu (caur durtām vai grieztām brūcēm) ceļā) un netiešajā jeb pastarpinātajā izplatībā (ar gaisa, dažādu priekšmetu, ēdienu un ūdens, insektu u. c. starpniecību). Daudzu infekcijas slimību profilaksē vissvarīgākā loma ir higiēnai (piemēram, roku mazgāšanai, pareizai klepošanai). Inficētu vai varbūtēji inficētu personu izolēšanu uz noteiktu laiku sauc par karantīnu.

Infekcijas slimību epidemioloģija kļūst par arvien svarīgāku nozari, jo tiek atklātas arvien jaunas infekcijas slimības, kā arī atkārtoti aktivizējas jau zināmās. Par kritisku tēmu ir kļuvusi arī rezistence pret medikamentiem. Epidemioloģiskā analīze var sniegt arī norādes slimību diagnostikā. Lai saglabātu kontroli pār infekcijas slimībām, izšķirošs faktors ir savlaicīga un efektīva diagnostika. Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādātas jaunas izmeklējumu metodes, ar kuru palīdzību būtu iespējams iegūt ātru un nepārprotamu rezultātu. Patlaban izplatītāko infekcijas slimību diagnostikai vairumā gadījumu tiek izmantotas molekulāras metodes (piemēram, PĶR). Infektologi nodarbojas arī ar citu specialitāšu ārstu konsultēšanu, kā arī, piemēram, ārstēšanas plānošanu HIV vai AIDS pacientiem. Un, kaut arī citu specialitāšu ārsti parasti paši spēj atrisināt jautājumus, kas saistīti ar biežāk izplatītajām infekcijas slimībām, sarežģītākos gadījumos ir nepieciešama infektologu palīdzība. Slimnīcās infektologi veic arī slimnīcas iekšējo (hospitālo) infekciju ierobežošanu un infektoloģisko kontroli. Tā kā mūsdienās par arvien lielāku problēmu kļūst rezistence pret ārstnieciskiem preparātiem, viens no infekciju kontroles svarīgākajiem uzdevumiem ir antibiotiku lietošanas noteikumu izstrāde, to izmantošanas analīze un konsultāciju sniegšana par antibakteriālās terapijas jautājumiem. Turklāt infekciju kontroles ietvaros tiek reģistrētas grieztas un durtas brūces kā infekcijas slimību izplatīšanās mehānisms. Viena no iespējām, kas palīdz izvairīties no saslimšanas ar infekcijas slimībām, ir vakcinācija. Vakcinācija izraisa organisma imūnsistēmas reakciju uz slimības ierosinātāju, tādējādi radot pagaidu vai pastāvīgu imunitāti. Vakcinācija arī aizkavē infekcijas slimību izplatīšanos, kā rezultātā tiek ierobežoti infekcijas slimību uzliesmojumi. Tā kā atsevišķas infekcijas slimības ir sastopamas tikai noteiktās pasaules daļās, vakcinēties pret tām ir vērts tikai pirms došanās uz attiecīgo reģionu. Un arī šajā gadījumā palīdzību sniedz infekcijas slimību epidemioloģija, kuras dati tiek ņemti par pamatu vakcinācijas plānu un ieteikumu izstrādei. Darbojas dažādi kabineti, kas sniedz konsultācijas tūrisma medicīnas jomā.

Pakalpojumi:

    • Vizīte pie infektologa

      141 klīnika

      Infektologs ir iekšķīgo slimību ārsts, kurš nodarbojas ar infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Infektologa kompetencē ir ne tikai vakcinācija un cilvēku, kas plāno doties ceļojumā, konsultēšana, bet arī nopietnu bakteriālo un vīrusu infekciju ārstēšana. Uz konsultāciju pie infektologa ir lietderīgi doties pirms ceļojumiem uz trešās pasaules valstīm vai tropu reģioniem. Infektologs arī ārstē un uzrauga pacientus, kuriem ir imūndeficīta sindroms.