Radioloģija

Radioloģija

Radioloģija ir medicīnas nozare, kas izmanto daudzveidīgas vizualizācijas metodes dažādu slimību diagnostikai un ārstēšanai. Turpmāk ir sniegts neliels ieskats dažādās vizualizācijas metodēs un tajā, kā tās tiek izmantotas klīniskajā praksē.

Rentgenoloģiskie izmeklējumi

Rentgenoloģiskie izmeklējumi ir visizplatītākais radioloģijas izmeklējumu veids. Šiem izmeklējumiem tiek izmantots jonizējošs starojums, respektīvi, rentgenstari. Taču, pateicoties mūsdienu progresīvajai aparatūrai, starojuma deva ir tik maza, cik vien tas ir iespējams, un arī izmeklējuma procedūras laiks ir īss. Visbiežāk ar rentgenogrammas palīdzību tiek vizualizēts krūškurvis (plaušas), mugurkauls, kā arī dažādi citi kauli un locītavas (piemēram, traumu gadījumā). Zobārstniecībā izmanto ortopantomogrammas jeb panorāmas rentgenu, kas ļauj vienā uzņēmumā aplūkot visu mutes dobumu. Rentgenoloģisko izmeklējumu laikā dažkārt tiek lietotas arī dažādas kontrastvielas, piemēram, lai novērtētu zarnu caurlaidību un kuņģa-zarnu trakta funkcijas.

Mamogrāfija

Mamogrāfija ir rentgenoloģisks krūts dziedzeru izmeklējums. Tā veikšanai izmanto īpašu aparātu, un tā mērķis ir agrīnā stadijā konstatēt dažādas piena dziedzeru slimības, tostarp krūts vēzi. Krūts dziedzeru uzņēmumi parasti tiek veikti divus dažādos rakursos, kas ļauj precīzi noteikt slimības perēkļa atrašanās vietu. Ar mamogrāfijas palīdzību iespējams marķēt audzēja perēkli ar speciālu metāla harpūnu, kas atvieglo tā izņemšanu operācijas laikā.

Ultrasonogrāfija (USG)

Veicot izmeklēšanu ar ultraskaņu jeb ultrasonogrāfiju, dažādu orgānu attēlojums tiek iegūts ar ultraskaņas viļņu palīdzību. Tā kā, strādājot ar šo metodi, netiek izmantots nekāds starojums, ar to veiktie izmeklējumi ir pilnībā nekaitīgi. Ultrasonogrāfija regulāri tiek izmantota arī grūtniecības gaitas novērošanā. Ar ultraskaņas palīdzību lielākoties tiek izmeklēti iekšējie orgāni, vairogdziedzeris, asinsvadu sistēma, locītavas un mīkstie audi. Turklāt ultrasonogrāfija nodrošina iespēju noteikt asins plūsmas virzienu un izmērīt tās ātrumu asinsvados (piemēram, kāju asinsvados, lai novērstu trombozi). Ar ultraskaņu nav iespējams izmeklēt plaušas, kuņģi, zarnu traktu un skeleta sistēmu. Ultraskaņa tiek izmantota arī biopsijas paraugu noņemšanā, kā arī stentu un drenāžu ievietošanā.

Datortomogrāfija (CT)

Datortomogrāfijas izmeklējumos tiek izmantots rentgena starojums, lai iegūtu dažādu cilvēka organisma daļu attēlojumu šķērsgriezumā pa slāņiem vai telpisku attēlu. Sakarā ar to, ka datortomogrāfijas gadījumā apstarošanas slodze, proti, starojuma deva ir lielāka nekā parastu rentgenoloģisko izmeklējumu laikā, CT izmanto tikai tad, ja pēc tā ir konkrēta nepieciešamība. Dažos gadījumos pirms izmeklējuma veikšanas pacienta vēnā tiek ievadīta kontrastviela, kas ļauj iegūt precīzāku attēlu. Bez kontrastvielas veiktu izmeklējumu rezultātā tiek iegūti natīvi attēli. Datortomogrāfiju var izmantot, piemēram, galvas (tostarp smadzeņu), kakla, sirds, plaušu, vēdera, iegurņa un mugurkaula izmeklēšanai.

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT)

Magnētiskās rezonanses izmeklējumos attēla iegūšanai tiek izmantots nevis rentgena starojums, bet gan spēcīgs magnētiskais lauks. Tādēļ magnētiskās rezonanses izmeklējumi nerada riskus, kas saistīti ar jonizējoša starojuma iedarbību. Tāpat kā datortomogrāfijā, arī magnētiskās rezonanses tomogrāfijā, lai atvieglotu slimības perēkļu konstatēšanu, var tikt izmantota kontrastviela. Ar magnētiskās rezonanses palīdzību iespējams apskatīt, piemēram, galvas zonu, dažādas locītavas, muguras smadzenes, vēdera dobumu, iegurņa zonu, kā arī sirdi un asinsvadus.

Angiogrāfija

Angiogrāfiju izmanto asinsvadu apskatīšanai no iekšpuses. Tā ļauj novērtēt artēriju, vēnu un sirds dobuma stāvokli. Izmeklējuma laikā asinsvados tiek ievadīta kontrastviela, kas uzlabo uzskatāmību. Lai novērtētu asinsvadu stāvokli, ar speciālas rentgena aparatūras palīdzību tiek veikta uzņēmumu sērija, kurā redzama kontrastvielas kustība pa asinsvadiem. Pēc tam pastāv iespēja, izmantojot katetru, paplašināt sašaurināto asinsvada daļu un ievietot sašaurinājumā metāla konstrukciju jeb stentu. Angiogrāfija var tikt apvienota arī ar datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses tomogrāfiju.

Pakalpojumi:

    • Apakšējo ekstremitāšu vēnu ultrasonogrāfija

      191 klīnika

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Apakšējo ekstremitāšu vēnu ultrasonogrāfija ļauj novērtēt dziļo un virspusējo vēnu sistēmu un diagnosticēt trombozi un vēnu vārstuļu mazspēju. Ultrasonogrāfijā netiek izmantots jonizējošs starojums. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Vairogdziedzera ultrasonogrāfija

      45 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj novērtēt vairogdziedzera izmēru un struktūru, konstatēt tajā cistas vai mezglus. Ultrasonogrāfijā netiek izmantots jonizējošs starojums. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Vēdera dobuma ultrasonogrāfija

      225 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj novērtēt vēdera dobuma orgānu (aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera u.c.) struktūru un identificēt slimības izraisītas izmaiņas. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Locītavu ultrasonogrāfija

      199 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences ultraskaņas viļņu palīdzību. Locītavu ultrasonogrāfija ļauj novērtēt saišu, cīpslu un muskuļu struktūru un konstatēt šķidruma uzkrāšanos locītavas somiņā. Ar ultrasonogrāfijas palīdzību ir iespējams novērot locītavas kustības reāllaikā un, pateicoties tam, pamanīt dažādus funkcionālus traucējumus un tādējādi palielināt izmeklējumu diagnostisko precizitāti. Taču atšķirībā no rentgenogrāfijas izmeklējumiem ultrasonogrāfija sniedz maz informācijas par kaulu struktūrām. Ultrasonogrāfijas priekšrocība ir tāda, ka tās laikā netiek izmantots jonizējošs starojums. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo diagnostikas metodi var lietot arī grūtniecības laikā

    • Piena dziedzeru ultrasonogrāfija

      39 klīnikas

      Ultrasonogrāfija ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto mīksto audu vizualizācijai ar augstas frekvences skaņas viļņu palīdzību. Ultrasonogrāfijas izmeklējums ļauj novērtēt piena dziedzeru struktūru un pienvadu platumu, diagnosticēt jaunveidojumus un precizēt to izcelsmi, proti, noskaidrot, vai tā ir labdabīga, ar šķidrumu pildīta cista vai ciets mezgls, kas prasa papildus veikt audu parauga analīzi. Taču ultrasonogrāfijas jutīgums pret kalcija mikronogulsnējumiem ir ierobežots, un to identificēšanai ir piemērotāks rentgenoloģiskais izmeklējums. Lai precīzāk novērtētu piena dziedzeru slimības, visbiežāk ir nepieciešams izmantot abas izmeklējumu metodes – gan ultrasonogrāfiju, gan mamogrāfiju. Ultrasonogrāfijas izmeklējumi nerada sāpes un ir nekaitīgi, tādēļ šo diagnostikas metodi var lietot arī grūtniecības laikā.

    • Transvaginālā ultrasonogrāfija

      34 klīnikas

      Transvaginālā ultrasonogrāfija jeb sonohisterogrāfija ir izmeklējums ar ultraskaņas palīdzību, kas ļauj novērtēt dzemdes un olnīcu izmērus un struktūru. Ultrasonogrāfijai ir svarīga nozīme labdabīgu slimību (endometrija polipu, miomas mezglu) un ļaundabīgu veidojumu diagnostikā un ārstēšanas plānošanā. Transvaginālā ultrasonogrāfija tiek izmantota arī grūtniecības laikā, lai novērtētu augļa izmērus un ģenētiskos riskus.

    • Apakšstilba un pēdas locītavas MRT

      69 klīnikas

      Potītes MRT ir izvēles metode potītes locītavas mīksto audu novērtēšanai un cīpslu, saišu un nervu pataloģiju diagnosticēšanai. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Vēdera dobuma MRT

      73 klīnikas

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Izmantojot skenēšanu, iespējams novērtēt vēdera dobuma apvidu, vēdera orgānus un asinsvadus. Vēdera dobuma skenēšanu ar MRT veic, lai novērtētu asins plūsmu, atklātu sāpju vai iekaisuma cēloņus un izmērītu limfmezglus. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Vēdera dobuma MRT ar kontrastvielu un bez kontrastvielas

      64 klīnikas

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Tā dēvētā natīvā MRT vēdera dobuma skenēšana (t.i., neizmantojot kontrastvielu) palīdz noteikt izmaiņas orgānu un citu audu struktūrā un atklāt infekciju vai audzēju. Dažreiz pirms MRT skenēšanas vēnā ievada kontrastvielu, lai varētu labāk vizualizēt konkrētas struktūras. Piemēram, kontrastviela palīdz kontrolēt asinsvadu funkcionālo stāvokli, diferenciēt konkrētus audzējus un vizualizēt infekcijas skartās vietas. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Mugurkaula kakla daļas MRT

      66 klīnikas

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Mugurkaula kakla daļas MRT palīdz novērtēt mīkstos audus un mugurkaulu kakla daļas apvidū. Šo izmeklējumu izmanto, lai diagnosticētu audzējus un citas kaulu vai mīksto audu pataloģijas, novērtētu diska trūci un atklātu artēriju aneirismas un citas asinsvadu pataloģijas. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Mugurkaula MRT ar kontrastvielu

      67 klīnikas

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Mugurkaula MRI ar kontrastvielu sniedz iespēju vizualizēt mugurkaula asinsvadus un palīdz atklāt audzējus un infekcijas. Kontrastviela tiek injicēta vēnā. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Mugurkaula jostas daļas MRT

      71 klīnika

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Mugurkaula jostas daļas MRT palīdz novērtēt mīkstos audus un mugurkaulu jostas daļas apvidū. Piemēram, šo izmeklējumu izmanto, lai diagnosticētu audzējus un citas kaulu vai mīksto audu pataloģijas, novērtētu diska trūci un atklātu artēriju aneirismas un citas asinsvadu pataloģijas. Skenēšanas medicīniskās indikācijas ietver muguras lejasdaļas traumas, pastāvīgas stipras sāpes muguras lejasdaļā, multiplās sklerozes diagnozi un urīna nesaturēšanu, muguras sāpes pavadošu drudžainumu un/vai vājumu apakšējās ekstremitātēs. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Mugurkaula krūšu daļas MRT

      67 klīnikas

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Mugurkaula krūšu daļas MRT palīdz novērtēt mīkstos audus un mugurkaulu krūšu daļas apvidū. Piemēram, šo izmeklējumu izmanto, lai diagnosticētu audzējus un citas kaulu vai mīksto audu pataloģijas, novērtētu diska trūci un atklātu artēriju aneirismas un citas asinsvadu pataloģijas. Skenēšanas medicīniskās indikācijas ietver krūškurvja traumas, pastāvīgas stipras sāpes muguras lejasdaļā un multiplās sklerozes diagnozi. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Ceļa locītavas MRT

      70 klīniku

      MRT skenēšana ir viena no diagnostikas attēlveides metodēm, kurā audu vizualizēšanai izmanto spēcīgu magnētisko lauku, radioviļņus un datoru. Ceļa MRT skenēšana ir vislabākā metode ceļa locītavas mīksto audu novērtēšanai un cīpslu, menisku, saišu un nervu pataloģiju diagnosticēšanai. Skenēšanas medicīniskās indikācijas ietver artrītu, kaulu lūzumus, pastāvīgas sāpes celī, uztūkumu, ceļa locītavas traumas, kaulu infekcijas un audzējus. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par implantētu metāla protēžu vai elektrokardiostimulatoru esamību.

    • Pleca locītavas MRT

      70 klīniku

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. MRT izmeklējumi ļauj ar lielu precizitāti izšķirt mīkstos audus, tādēļ šī metode ir vispiemērotākā, lai novērtētu skrimšļu, saišu, locītavu iedobes, cīpslu un muskuļu struktūru. Medicīniskās indikācijas šādu izmeklējumu veikšanai ir nepārejošas sāpes, tūska un ierobežots kustīgums pleca zonā, pleca locītavas traumas, iekaisumi un deģeneratīvas slimības. MRT neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Galvas MRT

      73 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. Galvas MRT lieto galvas smadzeņu un smadzeņu stumbra izmeklējumiem. MRT nodrošina augstu izšķirtspējas līmeni, diagnosticējot išēmiskus bojājumus, asinsizplūdumus, smadzeņu audzējus, iekaisumus un neirodeģeneratīvas slimības. Pateicoties dažādiem attēla režīmiem un lielai mīksto audu identificēšanas precizitātei, MRT izmeklējumi ir informatīvāki nekā datortomogrāfija. MRT priekšrocība ir tāda, ka tās laikā netiek izmantots jonizējošs starojums. Bet, tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Galvas MRT un MRA

      65 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. Natīvo MRT (bez kontrastvielas) lieto galvas smadzeņu un smadzeņu stumbra izmeklējumiem. Magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA) palīdz diagnosticēt artēriju sašaurinājumus, aneirismas un iedzimtus attīstības traucējumus. Intravenoza kontrastvielas ievadīšana ir nepieciešama, lai precīzāk novērtētu slimības perēkļus (piemēram, audzējus vai iekaisumus). MRT izmeklējumos neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Galvas MRT ar kontrastvielu un bez kontrastvielas

      67 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. Natīvo MRT (bez kontrastvielas) lieto galvas smadzeņu un smadzeņu stumbra izmeklējumiem. MRT izmeklējumi palīdz diagnosticēt išēmiskus bojājumus, asinsizplūdumus, smadzeņu audzējus, iekaisumus un neirodeģeneratīvas slimības. Intravenoza kontrastvielas ievadīšana vēl vairāk palielina izmeklējumu precizitāti. Pateicoties dažādiem attēla režīmiem un lielai mīksto audu identificēšanas precizitātei, MRT izmeklējumi ir informatīvāki nekā datortomogrāfija. MRT priekšrocība ir tāda, ka tās laikā netiek izmantots jonizējošs starojums. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Ceļa locītavas MRT ar kontrastvielu

      63 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. MRT izmeklējumi ļauj ar lielu precizitāti izšķirt mīkstos audus, tādēļ šī metode ir vispiemērotākā, lai diagnosticētu menisku, saišu, cīpslu un skrimšļu bojājumus. Ceļa locītavas MRT izmeklējums ar kontrastvielu ļauj precīzāk novērtēt iekaisumus un audzējus. Kontrastviela tiek ievadīta intravenozi. Medicīniskās indikācijas šādu izmeklējumu veikšanai ir nepārejošas sāpes un tūska ceļgala rajonā, ceļa locītavas trauma, artrīts, kaulu infekcijas un audzēji. MRT neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Plaukstas locītavas pamatnes MRT

      68 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. MRT izmeklējumi ļauj ar lielu precizitāti izšķirt mīkstos audus, tādēļ šī metode ir vispiemērotākā, lai novērtētu skrimšļu, saišu, cīpslu un muskuļu struktūru. Medicīniskās indikācijas plaukstas pamatnes locītavas MRT izmeklējumu veikšanai ir sāpes vai tirpšana plaukstas pamatnes rajonā, locītavas ierobežots kustīgums, iekaisums, pārslodze vai trauma. MRT neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Sirds MRT

      63 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. Šis izmeklējums ir sinhronizēts ar EKG, kas ļauj iegūt augstas izšķirtspējas attēlus dažādās sirdsdarbības cikla fāzēs. Veicot MRT izmeklējumu, iespējams novērtēt sirds kambaru izmērus, sirds muskuļa biezumu, audu bojājumu apjomu pēc infarkta un sirds sūknēšanas funkcijas. Ar MRT palīdzību var diagnosticēt iekaisuma izraisītus miokarda bojājumus, noskaidrot sirds mazspējas cēloni un izvēlēties piemērotāko turpmāko ārstēšanu. MRT neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Iegurņa zonas MRT

      66 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. Iegurņa zonas MRT ļauj novērtēt urīnpūšļa, taisnās zarnas, sigmveida zarnas, dzemdes, olnīcu un prostatas stāvokli. Ar MRT palīdzību iespējams jau agrīnās stadijās diagnosticēt patoloģiskas izmaiņas un audzējus mazā iegurņa orgānos, novērtēt slimības izplatīšanās apmēru un plānot turpmāko ārstēšanu. Medicīniskās indikācijas šī izmeklējuma veikšanai ir, piemēram, ilgstošas sāpes vēdera lejasdaļā un krustu rajonā, mazā iegurņa orgānu iekaisumi vai audzēji. MRT neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.

    • Iegurņa zonas MRT ar kontrastvielu un bez kontrastvielas

      63 klīnikas

      Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir radioloģisko izmeklējumu metode, kuru izmanto audu vizualizācijai ar spēcīga magnētiskā lauka, radioviļņu un datora palīdzību. Iegurņa zonas MRT ļauj novērtēt urīnpūšļa, taisnās zarnas, sigmveida zarnas, dzemdes, olnīcu un prostatas stāvokli. Ar MRT palīdzību iespējams jau agrīnās stadijās diagnosticēt patoloģiskas izmaiņas un audzējus mazā iegurņa orgānos. Iegūt precīzāku attēlu palīdz izmeklējums ar kontrastvielu, kas izceļ iekaisuma skartās zonas, infekcijas perēkļus un audzējus. Kontrastviela tiek ievadīta intravenozi. Medicīniskās indikācijas šī izmeklējuma veikšanai ir, piemēram, ilgstošas sāpes vēdera un muguras lejasdaļā un krustu rajonā, mazā iegurņa orgānu prolapss (noslīdējums), iekaisumi vai audzēji. MRT neizmanto jonizējošu starojumu. Tā kā MRT izmeklējumu laikā tiek izmantots spēcīgs magnētiskais lauks, pacientam pirms procedūras jābrīdina ārsts par metāla protēžu, iekšējās auss implantu, asinsvadu skavu, kardiostimulatoru vai citu implantētu priekšmetu esamību.