Vispārīgā ķirurģija

Vispārīgā ķirurģija

Vispārīgā ķirurģija ir ķirurģijas nozare, kuras specializācija ir ķirurģiskas procedūras, kas saistītas ar vairogdziedzeri, ādu, mīkstajiem audiem, perifēriskajiem asinsvadiem, trūcēm un vēdera dobuma orgāniem (tostarp barības vadu, kuņģi, zarnu traktu, aknām, aizkuņģa dziedzeri un žultspūsli). Ķirurģija ir invazīva metode, un ikviena tās operācija prasa veikt noteikta lieluma iegriezumus (tā sauktās vaļējās operācijas), turklāt atlabšana pēc šādām operācijām var būt ilgstoša un sāpīga. Taču, pateicoties tehnoloģiskajam progresam, 21. gadsimtā arvien populārāka ir kļuvusi mazinvazīvā ķirurģija. Operācijām tiek lietotas metodes, kas ļauj iztikt ar minimāliem iegriezumiem un tādējādi gan paātrināt atlabšanas procesu, gan samazināt sāpes un infekciju risku pēcoperācijas periodā. Kā piemēru var minēt laparoskopiskās operācijas, kuru laikā pa mazām atverēm vēdera dobumā tiek ievadīti speciāli instrumenti, no kuriem viens ir aprīkots ar kameru, un ķirurgs kontrolē procesu, skatoties ekrānā, un no ārpuses manipulē ar pacienta ķermenī ievadītajiem instrumentiem.

Turpmākajā daļā tiks īsi aprakstītas izplatītākās ķirurģiskās slimības un attiecīgās vispārīgās ķirurģijas procedūras, kuras tiek izmantotas to ārstēšanai.

Trūce ir vēdera dobuma orgānu (visbiežāk – tievās zarnas) vai taukaudu izspiešanās zemādas audos caur vēdera sieniņā izveidojušos atveri. Trūces rašanās cēlonis ir iedzimta vai iegūta noteiktas vēdera sieniņas zonas stiprības samazināšanās. Trūce ir labāk pamanāma, kad cilvēks atrodas stāvus pozīcijā un ir sasprindzinājis vēderu (piemēram, fiziskas slodzes vai klepošanas laikā). Visizplatītākās ir cirkšņa trūce un nabas trūce. Šī ir viena no biežāk sastopamajām ķirurģiskajām slimībām, kas dažos gadījumos ilgstoši var pastāvēt bez jebkādām problēmām, turpretī citos – sagādāt spēcīgas sāpes un diskomfortu.

Žultsakmeņu slimības gadījumā žultspūslī rodas cieti veidojumi jeb žultsakmeņi, kas var izraisīt epizodiskas sāpju lēkmes ar nelabumu un vemšanu, žultspūšļa iekaisumu, žultsvadu nosprostošanos un/vai iekaisumu vai aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Pēc operācijas 90−95 % pacientu tiek veiksmīgi atbrīvoti no šīs problēmas.

Bariatriskā ķirurģija ir ķirurģisks aptaukošanās ārstēšanas veids, ko tautā sauc par kuņģa samazināšanas operāciju. Šīs procedūras laikā tiek samazināts kuņģa apmērs un/vai saīsinātas tievās zarnas. Operācijas rezultātā 85 % pacientu ir konstatējama būtiska svara samazināšanās (tiek zaudēti vismaz 50 % liekā svara), turklāt uzlabojas stāvoklis, kas saistīts ar liekā svara izraisītām hroniskām slimībām (piemēram, diabētu, hipertensiju, podagru, palielinātu holesterīna saturu asinīs u. c.).

Dzimumzīmes vienlaikus var būt gan kosmētiska, gan medicīniska problēma. Ja dzimumzīme sāk traucēt (berzties pret apģērbu, niezēt, augt lielāka, mainīt formu, iekaist) vai vienkārši sagādā nepatīkamas sajūtas, ieteicams vērsties pie ārsta. Dzimumzīmes izgriešana parasti ir ātra un vienkārša procedūra. Lai pilnībā izslēgtu ļaundabīgu procesu iespēju, izgrieztais ādas fragments tiek nosūtīts uz histoloģisko analīzi.

Daudziem cilvēkiem neērtības sagādā paplašinātas vēnas. Apakšstilbu vēnu varikozā paplašināšanās ir plaši izplatīta slimība, ko izraisa saistaudu novājināšanās un paplašinātas virsējās vēnas. Zemādas vēnas sāk izspiesties un rada nepatīkamu iespaidu no estētiskā viedokļa. Varikozes sākumstadijā tā ir tikai kosmētiska problēma, taču laika gaitā vēnu paplašināšanās var novest pie akūta iekaisuma un čūlām. Radikāla vēnu varikozās paplašināšanās ārstēšanas metode ir ķirurģiska operācija, kuras laikā problemātiskās vēnas tiek izgrieztas. Kapilāru „zvaigznīšu” un nelielas paplašināšanās gadījumā var palīdzēt skleroterapija – procedūra, kuras ietvaros vēnā tiek ievadīta sklerozējoša viela, kas sabojā asinsvada iekšējo slāni un izraisa tā salipšanu.

Pakalpojumi:

    • Cirkšņa trūces laparoskopiskā operācija

      10 klīniku

      Neiespiestu cirkšņa trūci iespējams novērst, veicot laparoskopisku operāciju. Laparoskopiskās operācijas laikā tiek izdarīti tikai nelieli iegriezumi, caur kuriem vēdera dobumā ievada īpašus instrumentus un ar kameru aprīkotu laparoskopu. Ar to palīdzību ķirurgs iebīda trūces maisa saturu atpakaļ vēdera dobumā. Cirkšņa kanāla bojājuma zonā tiek ievietots tīkliņš, kas nostiprina vēdera dobuma sienu un palīdz novērst atkārtotas trūces veidošanos. Laparoskopiskā cirkšņa trūces operācija vienmēr tiek veikta vispārējā narkozē. Pēc laparoskopiskām operācijām ādā nepaliek lielas rētas, un pēcoperācijas atlabšanas process norit daudz ātrāk nekā vaļēju operāciju gadījumā.

    • Cirkšņa trūces vaļējā operācija

      39 klīnikas

      Hernioplastika ir vaļēja operācija trūces novēršanai. Cirkšņa trūce ir vēdera dobuma iekšējo orgānu (visbiežāk – tievo zarnu) vai taukaudu izspiešanās zemādas audos caur atveri cirkšņa kanālā. Operācijas laikā cirksnī tiek izdarīts aptuveni 4 cm garš griezums, caur kuru ķirurgs atver cirkšņa kanālu un iespiež trūces maisa saturu atpakaļ vēdera dobumā. Veicot nostiepjošo plastisku jeb plastiku ar paša pacienta audiem, vēderplēves atslābušās malas tiek sašūtas kopā, taču šāda tehnika ir piemērota tikai nelielas trūces gadījumos. Lielākoties tiek izmantota hernioplastika bez nostiepšanas ar tīkliņa palīdzību – bojājuma vietai tiek uzlikts īpašs tīkliņš, kas nostiprina vēdera dobuma sienu un palīdz novērst atkārtotas trūces veidošanos. Tīkliņš paliek organismā visu mūžu. Hernioplastikas operāciju var veikt vispārējā narkozē, ar spinālo anestēziju vai lokālu atsāpināšanu ķirurģijas dienas stacionārā.

    • Vēdera trūces ķirurģiska ārstēšana

      24 klīnikas

      Hernioplastika ir vaļēja operācija trūces novēršanai. Vēdera trūce ir vēdera dobuma iekšējo orgānu (visbiežāk – tievo zarnu) fragmentu vai taukaudu izspiešanās caur atslābināto vēdera sienu. Operācijas laikā izspieduma vietā izdara nelielu griezumu, caur kuru ķirurgs iespiež trūces maisa saturu atpakaļ vēdera dobumā un izlabo vēdera sienas defektu. Veicot nostiepjošo plastisku jeb plastiku ar paša pacienta audiem, vēderplēves atslābušās malas tiek sašūtas kopā, taču šāda tehnika ir piemērota tikai nelielas trūces gadījumos. Lielākoties tiek izmantota hernioplastika ar tīkliņa palīdzību bez nostiepšanas – bojājuma vietai tiek uzlikts īpašs tīkliņš, kas nostiprina vēdera dobuma sienu un palīdz novērst atkārtotas trūces veidošanos. Tīkliņš netiek izņemts un ieaug vēdera sienas audos. Vēdera priekšējās sienas trūce visbiežāk veidojas vietās, kur ir agrāk veiktu operāciju rētas, tādēļ to mēdz saukt arī par rētu trūci. Hernioplastikas operāciju var veikt vispārējā narkozē vai ar spinālo anestēziju.

    • Nabas trūces ķirurģiska ārstēšana

      38 klīnikas

      Hernioplastika ir vaļēja operācija trūces novēršanai. Nabas trūce ir vēdera dobuma iekšējo orgānu (visbiežāk – tievo zarnu) fragmentu vai taukaudu izspiešanās caur atslābināto vēdera sienu nabas zonā. Operācijas laikā izspieduma vietā izdara nelielu griezumu, caur kuru ķirurgs iespiež trūces maisa saturu atpakaļ vēdera dobumā un izlabo vēdera sienas defektu. Veicot nostiepjošo plastisku jeb plastiku ar paša pacienta audiem, vēderplēves atslābušās malas tiek sašūtas kopā, taču šāda tehnika ir piemērota tikai nelielas trūces gadījumos. Lielākoties tiek izmantota hernioplastika ar tīkliņa palīdzību bez nostiepšanas – bojājuma vietai tiek uzlikts īpašs tīkliņš, kas nostiprina vēdera dobuma sienu un palīdz novērst atkārtotas trūces veidošanos. Tīkliņš netiek izņemts un ieaug vēdera sienas audos. Hernioplastikas operāciju var veikt vispārējā narkozē vai ar spinālo anestēziju.